Vai esi kādreiz gājis cauri senai koku alejai tveicīgā vasaras dienā? Stumbri paceļas kā kolonnas, koku vainagi izveido zaļu griestu arku, un sajūta ir gluži kā ieejot baznīcā. Alejas ir vieni no iespaidīgākajiem Latvijas ainavas elementiem – tās priecē ar savu ritmu, mainās līdz ar gadalaikiem un reizēm glabā simtiem gadu senus stāstus. Dažās no tām koki sasniedz pat 250 gadu vecumu, bet garākās alejas stiepjas vairāk nekā kilometra garumā.
Aleja – koku rindveida stādījums abpus ceļam, šosejai vai gājēju celiņam
To raksturo regulārs ritms starp kokiem. Parasti aleju veido vismaz divas rindas, taču vēsturiskajās alejās nereti saglabājusies tikai viena. Latvijā sastopamas arī četrrindu alejas – piemēram, Zūru muižas Holandes liepu aleja Kurzemē.
Alejas var būt vienas sugas vai dažādu sugu koki. Latvijas alejās biežāk stādītas liepas, ozoli, oši, kļavas, bērzi, bet sastopamas arī zirgkastaņas, lapegles, vītoli un pat papeles.
Aleju stādīšana Latvijā aizsākās līdz ar muižu attīstību 17.–20. gadsimtā
Tās stādīja praktisku iemeslu dēļ – lai mazinātu putekļus uz grants ceļiem un pasargātu gājējus un zirgus no karstuma vai lietus. Tajā pašā laikā alejas bija arī statusa simbols: stādus Holandes liepām vai zirgkastaņām bieži vien veda no Vācijas, un to atļauties varēja tikai turīgākie zemju īpašnieki.
Tās kalpoja arī kā orientieri – jau pa gabalu norādot, ka priekšā gaidāms pagrieziens, muiža vai baznīca.
Aleja – simtiem sugu dzīvotne
Alejas nav tikai estētisks un kultūrvēsturisks mantojums – tās ir būtiska Latvijas ekoloģiskā tīkla daļa. Koku rindas kalpo kā ekoloģiskie koridori, savienojot aizsargājamās teritorijas un nodrošinot pārvietošanās iespējas putniem, sikspārņiem un kukaiņiem.
Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita). Foto: Ieva Ābeltiņa
Īpaša nozīme alejām ir retu un aizsargājamu sugu saglabāšanā. Piemēram, lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita) apdzīvo tieši dobus vecos kokus alejās. Tajās sastopami arī reti ķērpji, putnu ligzdas un sikspārņu kolonijas.
Alejas jāsargā nākamajām paaudzēm
Latvijā šobrīd par īpaši aizsargājamām atzītas tikai 63 alejas, no kurām 12 atrodas Kurzemē. Tomēr tas nenozīmē, ka citas ir mazāk vērtīgas – katra aleja ir cilvēku un dabas kopdarbs, kas veido mūsu ainavu un sniedz ekosistēmu pakalpojumus: uzlabo gaisa kvalitāti, dod ēnu, aiztur vēju un putekļus.
Padures muižas teritorijā tiek testēta sabiedrības līdzdalības aptauja kopā ar koku ekspertu Gvido Leiburgu. Foto: Ligita Kokaine
Aleju kopšana un atjaunošana jāveic pārdomāti – sadarbojoties ar arboristiem un dendrologiem. Tikai tā iespējams saglabāt tās nākamajām paaudzēm.
Ikviens var iesaistīties, kļūstot par Aleju detektīvu!
Kurzemē tiek veidota informatīvā aleju datu bāze. Tās papildināšanā ikviens var iesaistīties, kļūstot par Aleju detektīvu – skenējot QR kodu uz anketu vai atverot tās saiti, nofotografējot aleju, norādot tās atrašanās vietu, koku sugas, vecumu un daloties ar citiem novērojumiem.
Aizputes ielā Kuldīgā tiek testēta sabiedrības līdzdalības anketa kopā ar koku ekspertu Gvido Leiburgu. Foto: Ligita Kokaine
Iesaiste palīdzēs izveidot pilnīgāku priekšstatu par to, cik daudz un cik vērtīgas alejas mums ir Kurzemē un Ziemeļlietuvā.
Anketa pieejama šeit: https://ej.uz/alejudetektivs
Pievienojies, kļūsti par aleju detektīvu un palīdzi atklāt Kurzemes zaļo bagātību!
Seko līdzi projekta norisei un pasākumiem kurzemesregions.lv
Raksts tapis Interreg projekta Nr. LL-00251 “Koku aleju saglabāšana bioloģiskajai daudzveidībai Kurzemē un Ziemeļlietuvā (Green Guardians) ietvaros, ko līdzfinansē Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027.gadam. Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Gvido Leiburgs, koku eksperts, arborists un dendrologs, SIA KOKU EKSPERTS īpašnieks, Green Guardians projekta eksperts
+371 29135557
