Vai Latvijas iedzīvotājiem rūpes par dabu ir svarīgas un ko esam gatavi darīt, lai palīdzētu to sargāt un kopt? Un vai mūsdienās cilvēks zina, kā to darīt? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēja Vidzemes Augstskola, pētot sabiedrības attieksmi pret dabu. Pētījums veikts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projektā “LatViaNature”, kur sabiedrības viedoklis tiek apzināts trīs posmos – 2021., 2024. un 2028. gadā. Atšķirībā no pirmā posma, šogad aptaujāti arī ārvalstu tūristi, lai noskaidrotu viņu pieredzi Latvijas dabā.
Kā norāda viena no pētījuma līdzautorēm, Vidzemes Augstskolas profesore un HESPI direktore Agita Liviņa, salīdzinot ar 2021. gadu, iedzīvotāju pašvērtējums par zināšanām ir samazinājies: “Ievācot datus mēs to nebijām gaidījuši, bet to ietekmējuši ārējie apstākļi. Un joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezina kā rīkoties. Un, ja nezina vai neizprot, tad arī rīcības nevar sekot.”
Tomēr teju katrs piektais iedzīvotājs atzīst – viņš vienkārši nezina, kā rūpēties par to. Tur gan iezīmējās arī atšķirības starp pilsētām un laukiem, uzsver Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore. “Tie, kas dzīvo laukos, viņi mazāk varbūt zina visādus sociālos tīklus, platformas un tādas lietas, kur un kā kaut ko meklēt. Un tad tas nozīmē, ka mums ir jāveido citi rīka mehānisma, kā šos cilvēkus sasniegt, lai viņiem tās zināšanas papildus nogādātu. Un tad ir šī otra cilvēku kategorija, kas ir pilsētās dzīvokļos dzīvojošie, kuri gribētu darīt, bet viņiem šķiet, ja viņiem nav īpašuma, tad viņi neko nevar darīt. Tad šai kategorijai ir tās lietas, ko mēs jau piedāvājam, kuras mums tikai arvien vairāk ir jāpopularizē. Piemēram, dalība “Daru dabai labu” talkās,” skaidro Gita Strode.
Nepilnas 2/3 aptaujāto ir gatavi ik pa laikam piedalīties kolektīvos pasākumos, piemēram, talkās. Eksperti gan norāda, ka daudzi cilvēki laukos jau rūpējas par dabu – bieži vien paši to pat neapzinoties. Savukārt pilsētniekiem nereti šķiet, ka dzīvojot pilsētā nav iespējams ko darīt dabas labā. Taču patiesībā arī pilsētvidē ir daudz veidu, kā iesaistīties dabas saglabāšanā.
Linda Uzule, “LatViaNature” biotopu un sugu eksperte: “Tas pats vienkāršākais veids, ko var īstenot, ja ir balkons vai kaut vai pietiek arī ar palodzi, iestādīt nektāraugus. Dažāda veida, klāsts ir ļoti plašs, katra gaumei. Sākot no lavandām, kliņģerītēm, piparmētrām, kaķu mētrām, salvijām, rudbekijām utt. Katrs pats var “ieguglēt” un paskatīties, kādi ir nektāraugi, tad sastādīt pēc smaržas, kas nu katram patīk un arī pēc krāsas.”
Savukārt, ja vēlas būt vēl dabai draudzīgāks, ieteicams stādīt dažāda veida nektāraugus, īpaši tādus, kas zied dažādos laikos. Tas nodrošinās apputeksnētājiem nektāru ilgākā laika periodā. Vēl labāk blakus stādīt tomātus vai gurķus, kas pievilinās kukaiņus arī citiem augiem. Kā norāda eksperti, mums jāmācās atteikties no vēlmes pēc perfekti sakoptas apkārtnes un jādomā ne tikai par sevi, bet arī par dabu.
Šogad, aptaujājot Latvija siedzīvotājus, iegūtas arī jaunas atziņas par sabiedrības izpratni par sēklām. “Jautājām par dabisko pļavu, par sēklu ieguvi. Un tur mēs redzam, ka zināšanas ir, bet vēl ļoti maz. Vēl daudz ir jāstrādā arī turpmāk. Jāstāsta iedzīvotājiem, jāiet kopā pļavā, praktiski jārāda, kā tās sēklas ievākt, izsēt,” skaidro pētījuma līdzautore Agita Liviņa.
Pētījums par sabiedrības attieksmi pret dabu aizvadītajā nedēļā tika prezentēts Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un arī norises datums izraudzīts īpašs – Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “Natura 2000” diena. Pasākumā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar “LatViaNature” projekta izmēģinājumiem, kas notiek Botāniskajā dārzā, lai palielinātu zālāju augu daudzveidību. Mērķis ir noskaidrot, kā vienkāršā zālienā, piemēram, piemājas mauriņā, vislabāk ieaudzēt dabiskajām pļavām raksturīgas sugas.