Kopš 2016. gada īstenotais pasākumu kopums “Energopārvaldība Vidzemē” aptver plašu aktivitāšu klāstu, kurās iesaistās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) teritorijā esošās pašvaldības, lai apgūtu un ieviestu energoplānošanu un energopārvaldības sistēmas, koncentrējoties uz ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, siltumapgādi, atjaunīgajiem energoresursiem un klimata pārmaiņām. Viena no pašvaldībām, kas aktīvi līdzdarbojas, ir Alūksnes novads, un pašvaldības projektu vadītāja Una Bite atzīst, ka līdz šim gūtas noderīgas zināšanas un pieredze. “Tika organizētas darba grupas par ilgtspējīgas siltumapgādes aktualitātēm un lietusūdeņu apsaimniekošanu, par energopārvaldību un enerģētisko nabadzību, kas arī bija ļoti, ļoti vērtīgi. No kolēģu pieredzes aplūkojām dažādas platformas, kas palīdz plānošanas procesu īstenošanā un efektivizēšanā, jo dati par enerģijas ražošanu un patēriņu ir būtiski gan pašreizējās situācijas analīzei, gan arī jaunu mērķu definēšanai.”
Iegūtie dati ir gan labs pamats rosināt kolēģus paradumu maiņai, gan pilnveidot energopārvaldības sistēmu. “Ar iekštelpu klimata temperatūru mēs varam noteikt, kuras telpas ir vēsākās ēkā, kur ir siltuma zudumi, un esam vairākās ēkās arī modernizējuši siltumapgādes tīklu, uzstādot attālināto vadību. Iestatot grafikus, kad sākam darbu un kad beidzam, mēs regulējam temperatūru, iegūstot ietaupījumu,” pieredzē dalās U. Bite.
Lai stiprinātu energopārvaldību Vidzemē, pēdējās desmitgades laikā īstenoti vairāki Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti, atvedot uz reģionu starpvalstu pieredzi. 2024. gada nogalē tika apstiprināts Stratēģiskais ietvars ceļā uz enerģētikas un klimata noturību, kas ir rekomendējošs plāns VPR un tajā ietilpstošajām pašvaldībām. Projekta “CEESEU-DIGIT” eksperte Vidzemes plānošanas reģionā Anda Briede:
Dokumenta izstrādes procesā darba grupās bija iesaistīti gan eksperti, gan pašvaldību pārstāvji, arī organizācijas un uzņēmumi, kas saistīti ar šo jomu, katrs sniedzot savu redzējumu par problēmām un izaicinājumiem, kas raksturīgi tieši Vidzemei. Dokuments pašvaldībām ļaus pamatot projektu ieceres, kas saistītas, piemēram, ar klimata noturību vai energoefektivitāti, un piesaistīt tām Eiropas Savienības finansējumu. “Šajā plānā, pateicoties Eiropas Savienības klimata misijas tehniskās palīdzības speciālistiem, ir izstrādāts ļoti detalizēts finanšu piesaistes plāns, kur pašvaldības var redzēt, kāda veida fondiem, kāda veida finansējumam tās var pieteikties. Un izstrādātajā finanšu plānā irnorādītas konkrētas aktivitātes, kurām paredzēts finansējums, lai tās varētu īstenot, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondus, stāsta A. Briede.
Viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājiem Eiropas Savienībā ir ēkas, kas būvētas pirms vairākiem gadu desmitiem, tāpēc to atjaunošana ir nozīmīga enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai. Vidzemes EnergoGids eksperte daudzdzīvokļu ēku jautājumos Dace Pastva: “Vairākumam daudzdzīvokļu māju celtas pirms 40 un vairāk gadiem, un tās savu laiku ir nokalpojušas. Sākotnējās problēmas, kas bija siltumefektivitāte, energoefektivitāte nu jau ir pat otrajā plānā. Mājas nereti ir tuvu avārijas situācijai, un pat ir bijuši gadījumi, kad jau ir avārijas situācijas, kuras vairs nevar gaidīt. Tāpēc mājas jāmēģina noturēt tādā stāvoklī, lai tās būtu drošas ekspluatācijā.”
Ēku atjaunošanas temps ir lēns, process iedzīvotājiem nereti šķiet sarežģīts, tāpēc, lai palīdzētu to labāk izprast un iedrošinātu ēkas atjaunot, Vidzemes plānošanas reģions starptautiskā projektā “RenoWave” ir izveidojis bezmaksas konsultāciju punktu Vidzemes EnergoGids. “Ko Vidzemes EnergoGids dara? Ir konsultācijas gan klātienē, gan attālināti, un esam uzsākuši arī termogrāfijas kampaņu.
stāsta D. Pastva. Pirmajā Vidzemes EnergoGida izsludinātajā kampaņā termogrāfa testiem pieteiktas vairāk nekā 125 daudzdzīvokļu mājas no visa reģiona. Tātad namu atjaunošana ir aktuāls jautājums, un iedzīvotāji arī turpmāk aicināti uz konsultācijām.
