Ar mērķi izveidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas apgādes sistēmu Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija 2020. gadā nāca klajā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Tas ir viens no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa pasākumiem. Maija Rieksta – projekta “KISMET” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (VPR): “Atbilstoši Eiropas Savienības stratēģijai “No lauka līdz galdam”, arī mēs Vidzemē strādājam pie tā, lai sava reģiona pārtikas sistēmu varētu saukt par ilgtspējīgu.
Tāpēc ir svarīgi piešķirt būtisku lomu pilnīgi visiem šīs ķēdes posmiem. Tā ir primārā ražošana, pārstrāde, loģistika, tirdzniecība, patēriņš, un pēc tam jau arī, protams, otrreizēja izmantošana.”
Lai veicinātu vietējās un it īpaši bioloģiskās pārtikas patēriņa pieaugumu tieši pašvaldību izglītības iestādēs, VPR kopā ar 40 partneriem iesaistījās Eiropas Savienības projektā “CITIES 2030”, kas bija vērsts pārtikas sistēmas attīstīšanai savā reģionā.
stāsta projekta “CITIES 2030” vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere. Viņa atzīst, ka strādājot ar šiem jautājumiem, nācies saskarties arī ar dažādiem izaicinājumiem, uz ko norādījuši gan ražotāji, gan pašvaldības. Tostarp sarežģīto iepirkuma procedūru, trūkstošajiem resursiem apjomu vai piegāžu nodrošināšanā, arī informācijas nepietiekamību par lauksaimnieku piedāvājumu reģionā. “Secinājām, ka darāmas ir pavisam praktiskas lietas, lai pašvaldības apzinātu pieejamo resursu un uzņēmēji jeb produktu ražotāji, iespējams, kooperētos un palielinātu savu kapacitāti gan pieteikšanās procesam iepirkumos, gan arī produkta un sortimenta nodrošināšanai. Ļoti svarīgs jautājums ir par sezonalitāti, lai pašvaldību speciālisti saprastu, kādus produktus mēs Latvijā audzējam, kādās sezonās ko būtu vērts vispār jautāt un iekļaut šajos iepirkumos,” Norāda L.Priedāja-Klepere.
Projekta “CITIES 2030” laikā norisinājās apmācības pašvaldību iepirkumu speciālistiem, tāpat arī braucieni uz Somiju un Igauniju, kur gūtā pieredze apliecinājusi – uzstādīto mērķi ir iespējams sasniegt, it īpaši, ja sabiedrībā ir izpratne un līdz ar to arī interese iesaistīties. 2023. gada nogalē izveidotais Gaujas nacionālā parka Bioreģions apliecināja, ka visām šīm iesāktajām iniciatīvām ir atbalsts un tās jāturpina. Biedrības “Greenfest” valdes locekle, Cēsu novada pašvaldības bezatkritumu kopienas vadītāja Lāsma Ozola: “Cēsu, Siguldas, Valmieras novadu pašvaldības kopā ar citām institūcijām, organizācijām, iedzīvotājiem sanāca kopā Bioreģiona forumā un parakstīja memorandu. Viens no Bioreģiona principiem ir veicināt bioloģisko lauksaimniecību, un, lai veicinātu bioloģisko lauksaimniecību reģionā, mums ir jāveicina bioloģiskās lauksaimniecības patēriņš. Tas ir ļoti labs mērķis, jo mēs vienlaicīgi veicinām iedzīvotāju veselību – viņi ēd veselīgu pārtiku, kas ir audzēta bez pesticīdiem un sintētiskā mēslojuma, un vienlaikus arī veicinām saudzējošu lauksaimniecības praksi.”
Bioreģiona idejas praksē ieviest palīdz arīprojekts “We make transition”, kur darbnīcās sanāca kopā iedzīvotāji, biedrības, pašvaldību pārstāvji, pētnieki, lai diskutētu par to, ko katrs var darīt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas veidošanā un ieviešanā.
Tad, kad iedzīvotājiem vaicā, kādu viņi gribētu redzēt nākotni, tad viņi ļoti bieži atbild – tieši dzīvošana saskaņā un harmonijā ar dabu, un veselīgs dzīvesveids ir ļoti svarīgs,” stāsta L. Ozola.
