Lai veicinātu Latvijas sabiedrības izpratni par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, nupat aizvadīta konference “Kodolenerģija Latvijai”. Kodolenerģija tiek aizvien biežāk apspriesta kā viens no risinājumiem, lai Latvija spētu nodrošināt stabilu, videi draudzīgu un neatkarīgu elektroenerģijas apgādi, ņemot vērā klimata mērķus un pieaugošos enerģētikas izaicinājumus.
Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Dmitrijs Rusovs norāda: “Sakarā ar to, ka tuvākajā laikā mums būs jāsamazina emisijas, pretējā gadījumā būs jāmaksā ievērojamas summas par emisiju kvotām. Es neredzu citu iespēju kā attīstīt kodolenerģētiku, jo paļaušanās tikai uz sauli, vēju un biomasu nebūs pietiekami droša.”
Prof. Rusovs arī atzīmē: “Ņemot vērā plānoto elektromobilitātes un bezemisijas apkures attīstību, nākotnē elektrības patēriņš pieaugs. Tāpēc uzskatu, ka kodolenerģijai Latvijā ir liela nākotne.”
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska norāda, ka kodolenerģijas tehnoloģijās pēdējos gados ir notikuši nozīmīgi tehnoloģiski lēcieni.
Lai gan visas trīs Baltijas valstis ir līdzīgā attīstības stadijā, Igaunija ir nedaudz soli priekšā. Pērn Igaunijas parlaments atbalstīja kodolenerģijas programmas uzsākšanu, un gada beigās tika izveidota darba grupa tās īstenošanai. Šī gada 14. janvārī uzņēmums Fermi Energia iesniedza pieteikumu kodolspēkstacijas vietas izvēles un plānošanas sākšanai. Fermi Energia izpilddirektors Kalevs Kallemets stāsta: “Tuvākajās nedēļās Igaunijas valdība plāno sākt kodolspēkstacijas plānošanas procesu, un ir panākta politiska vienošanās. Ja Kanādā veiksmīgi noritēs pirmā reaktora būvniecība, Igaunijā būvniecības atļauju varētu iesniegt līdz 2029. gadam, bet investīciju lēmumu pieņemt līdz 2031. gadam. Sabiedrības atbalsts Igaunijā pēdējo divu-trīs gadu laikā ir ap 68%, bet konkrētajās vietās, kur plānots būvēt staciju, pārsniedz 50%. Tas norāda uz spēcīgu atbalstu gan no sabiedrības, gan lēmumpieņēmēju puses.”
Arī Lietuva ir gatava ne tikai attīstīt kodolenerģiju savā valstī, bet arī dalīties pieredzē un sniegt atbalstu Latvijai. Lietuvas Kodolenerģijas asociācijas direktors Romans Voronovs uzsver: “Lietuvai ir ļoti ilga pieredze ar kodolenerģiju, un mūsu asociācijas biedri ir patiesi šīs nozares entuziasti. Mēs labi apzināmies kodolenerģijas sniegtās iespējas, priekšrocības un ieguvumus. Ir patīkami redzēt šādu interesi un attīstību Latvijā. Vēlamies sniegt atbalstu, dalīties savā pieredzē un meklēt sadarbības iespējas. Mūsu institūts var sniegt zinātnisku atbalstu, bet kolēģi var palīdzēt ar praktiskajiem jautājumiem, piemēram, sadarbības veidošanu, būvniecības sagatavošanu un vietas izvēli.”
Tāpat konferencē piedalījās arī Polijas pārstāvji – viņi jau ir uzsākuši pirmās kodolspēkstacijas būvniecību, un valdības redzeslokā ir arī otrās stacijas projekta attīstība. Polijas Rūpniecības ministrijas Kodolenerģijas departamenta padomnieks Lukašs Savickis atzīst: “Priecājos piedalīties šajā pasākumā – tas ir patiešām interesants. Ļoti vērtīgi ir apmainīties ar viedokļiem un pieredzi ar Latvijas kolēģiem, kuri šobrīd apsver kodolenerģijas projektu īstenošanu. Starp mūsu valstīm ir redzamas līdzības – arī Latvijā daļa elektroenerģijas joprojām tiek ražota no fosilajiem resursiem. Ņemot vērā dekarbonizācijas mērķus un Eiropas Savienības klimata politiku, ir skaidrs, ka jāvirzās uz tīrākiem enerģijas avotiem.”
Šodien svarīgi ir ne tikai valdības lēmumi, bet arī sabiedrības balss ir būtiska. Atbalsti iniciatīvu PAR KODOLENERĢIJU LATVIJĀ vietnē manabalss.lv!
Konference norisinājās ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta “Tehnoloģiju zināšanas Latvijas nākotnei – 2025” ietvaros. To organizēja nevalstiskā organizācija “Attīstības un inovāciju mācību centrs”, un to atbalstīja Rīgas Tehniskā universitāte, Fermi Energia, bezpeļņas organizācija “Generation Atomic” un SIA “Odo”.
Raksts tapis sadarbībā ar BIEDRĪBA “ATTĪSTĪBAS UN INOVĀCIJU MĀCĪBU CENTRS”