Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Nozīmīgs instruments demokrātiskas pārvaldības veicināšanā ir sabiedrības līdzdalība. Iedzīvotāju aktīva iesaiste dažādu jautājumu risināšanā palīdz pieņemt kvalitatīvākus lēmumus, veidot kopienas nākotni un rast ilgtspējīgākus risinājumus.  Projekta “CIBioGo” eksperte, Vidzemes Augstskolas lektore Ilze Grīnfelde uzsver sabiedrības līdzdalības nozīmi dažādās aktivitātēs.

Sabiedrība tādā veidā būvē pati savu nākotni un, iespējams, rada tādus risinājumus, kuri patiešām ir vajadzīgi un atbilstoši. Kas ļauj sabiedrībai pastāvēt ilgtermiņā un saglabāt ļoti labas kvalitātes. Būtiski, ka iesaiste un līdzdalība lielā mērā nosaka to, cik sabiedrība uzticēsies tiem, kas pieņem lēmumus.
Reklāma

Iedzīvotāju aktīva līdzdarbība iespējama dažādās jomās – savas vietas un kultūras attīstībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, dažādu projektu īstenošanā. Tiesa, nereti ir arī jāpārvar dažādi šķēršļi, lai pārliecinātu cilvēkus iesaistīties šajos procesos. “Mēs varbūt vēl neesam iemācījušies veidot tādas ilgtermiņa attiecības ar sabiedrību, un līdziesaiste notiek projektu kārtā jeb kampaņveidīgi tad, kad tas ir vajadzīgs vai tad, kad to kāds cits ir noteicis. Tomēr ceram, ka nākotnē sabiedrības līdzdalība kļūs par dabisku attīstības un lēmumu pieņemšanas procesu sastāvdaļu. Tas, kas būtu pārvaldībai jānodrošina, ir atgriezeniskā saite un sajūta sabiedrībā, ka viņu dalībai jēga,ka viņi tiek uzklausīti. Sajūta, ka viņi tiek ne tikai formāli iesaistīti, bet ka viņu aktivitātei ir nozīme,” uzsver I. Grīnfelde.

 

Kā veiksmīgs piemērs vietējās kopienas piederības sajūtas stiprināšanā minams projekts “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem”. Baltijas jūras reģiona kultūras pērles titulu 2024. gadā ieguva Rūjiena. Viens no projekta partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions (VPR). Projekta vadītāja VPR Lelde Ābele: “Šis projekts ir ar mērķi stiprināt mazākas un vidēja mēroga pilsētas, dot iedzīvotājiem impulsu sociālās noturības jomā ar kultūras procesu starpniecību.

Jo kultūra ir tā, kas var vienot un iedvesmot kopienu, un tieši caur kultūras aktivitātēm mēs varam iedot cilvēkiem impulsu būt aktīvākiem, iesaistīties vietējos procesos.”
Reklāma

Visa pagājušā gada garumā rūjienieši īstenoja daudzveidīgas aktivitātes, tādējādi stiprinot savu kopienu un veicinot dažādu sabiedrības grupu iepazīšanos. Par to stāsta titula “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024” aktivitāšu koordinatore Rūjienā Madara Seile: “Viena no aktivitāšu plāna sastāvdaļām bija savest kopā seniorus ar jauniešiem. Šo plānu mums palīdzēja realizēt biedrība “Ascendum”, kas ir pazīstama ar dažādiem demokrātijas  projektiem. Kopā ar viņiem jaunieši un seniori varēja gatavot ēst, piedalīties mēmajā šovā, veidot dažādas citas aktivitātes. Mērķis bija vienam otru iepazīt, saprast, ka intereses var būt kopīgas, un caur šīm aktivitātēm viens otram arī nodot zināšanas.”

 

Lielu atsaucību guva rūjieniešu viktorīna “Satiec savu kaimiņu”, notika arī ekspedīcijas, lai iepazītu pierobežā dzīvojošos, un, kā spriež aktivitāšu rīkotāji, labi iesāktais noteikti jāturpina. “Aktivitāšu plāns mums bija jārealizē gada laikā, bet, mēs esam secinājuši, ka mērķi un uzdevumi ir bijuši ļoti apjomīgi, un to gada laikā nevar izdarīt. It kā maza vieta, maz cilvēku, bet tāpat mērķi ir ļoti lieli. Tāpēc mēs ceram, ka izveidosies draudzība, un būs turpinājums arī nākamajā un aiznākamajā gadā,” pauž M. Seile.

Tāpat sabiedrības iesaiste ir īpaši nozīmīga inovatīvu pakalpojumu izstrādē, lai apzinātu lietotāju vajadzības, novērstu potenciālās problēmas, veicinātu motivāciju izmēģināt jaunās iespējas.
Reklāma

Tas pierādījās, strādājot ar projektu “MAMBA”, kura īstenošanas laikā Vidzemē tika testēts jauns sabiedriskā transporta pakalpojumu veids – “Transports pēc pieprasījuma”. Tastika veidots, lai risinātu sabiedriskā transporta pieejamības problēmu laukos. VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede atzīst, ka sākotnēji nav bijis viegli pārliecināt iedzīvotājus iesaistīties. “Cilvēki bija gadiem pieraduši pie tā, ka viņi nekur ar sabiedrisko transportu nevar aizbraukt, un viņiem bija ļoti liela neticība. Bet ar cilvēku ir jārunā, un tad, kad viņš tev sāk uzticēties, tad tas viss aiziet. Vietas, kur brauca cilvēki, bija pašas nepieciešamākās ikdienas dzīvē – uz medicīnas iestādēm, uz pilsētu iepirkties, daudzviet laukos jau sen nav pieejami autoveikali. Brauca arī satikties paši savā vietējā kultūras namā uz kādu pasākumu. Katrā ziņā, tā nebija braukāšana vienkārši tāpat.” Projektam noslēdzoties, secinājums bija viennozīmīgs – šāds pakalpojums iedzīvotājiem ir nepieciešams, un šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai to būtu iespējams turpināt.


Saistītās birkas