Eiropas Savienībā stājusies spēkā direktīva, kas paredz Latvijai līdz 2030. gada beigām nodrošināt transporta līdzekļiem publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas Eiropas transporta jeb TEN-T autoceļu tīklā.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta vecākā referente Viktorija Tabakurska: “Transporta nozarē mums ir politikas plānošanas dokuments “Transporta pamatnostādnes 2020-2027”, kura ietvaros mums ir iezīmēti 32 miljoni eiro alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai. Papildus šogad kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju esam izstrādājuši aktualizēto nacionālās enerģētikas klimata plānu ar pasākumiem, kas ir vērsti uz lielāku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Proti, mēs plānojam TEN-T ceļu tīklā izbūvēt vismaz divas ūdeņraža uzpildes stacijas, kā arī plānots sniegt atbalstu bezemisiju transporta līdzekļu iegādei.”
Lai sasniegtu šo mērķi, jāsadarbojas dažāda līmeņa institūcijām, un arī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir apņēmies veicināt ūdeņraža tehnoloģijas attīstību, atbalstīt pāreju uz zaļo ekonomiku, kopā ar citu valstu ekspertiem un speciālistiem ieviešot Eiropas Savienības projektus. VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne atzīst, ka galvenais ir spert pirmo soli.
Viens no projektiem, kurā līdzdarbojas arī VPR, ir Baltijas jūras valstu reģiona sadarbības projekts “HyTruck”, kas paredz ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidi kravas automobiļiem. “Mūsu mērķis ir veicināt ūdeņraža ražošanas un izmantošanas ekosistēmas attīstību, un sagaidām, ka mēs kā reģions panāksim dziļāku integrāciju Eiropas Savienības energoapgādes tīklos, un mūsu ekonomika varēs transformēties uz zaļāku ekonomiku un uz lielāku energoneatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem,” – stāsta L. Gercāne.
Vidzemes plānošanas reģions projektā “HyTruck” izstrādāja ūdeņraža uzpildes staciju telpiskās attīstības koncepciju, kas ir daļa no vīzijas par vienota tīkla attīstību visā Baltijas jūras reģionā. Koncepcijas autori sākotnēji iesaka attīstīt vienu ūdeņraža uzpildes staciju Rīgas aglomerācijā – Salaspilī. SIA “Ernst&Young” pārstāvis un koncepcijas izstrādātājs Kristaps Rengarts vērtē, ka ūdeņraža uzpildes staciju tīklam jāattīstās pakāpeniski. “Pieprasījums šobrīd ir vēl diezgan neskaidrs. Kā mēs zinām, ir daudzas konkurējošas tehnoloģijas, piemēram, elektroauto. Tātad arī ražošanas plāni šobrīd vēl ir nedaudz neskaidri. Jāizpilda prasības, kas ir regulā, bet to var darīt pakāpeniski.”
Projekta rezultāti palīdzēs ne tikai identificēt piemērotākos novietojumus atjaunīgā ūdeņraža stacijām TEN-T ceļu tīklā, bet arī piedāvās vadlīnijas staciju izveidei un ieteikumus par publiskā finansējuma un citiem atbalsta instrumentiem.
Vidzemē tiek īstenots arī “H2Value” projekts. Partneri no Igaunijas, Latvijas un Nīderlandes strādā, lai izveidotu zaļā ūdeņraža vērtību ķēdi, sākot no ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas, līdz tā izmantošanai transporta sektorā. Projektā plānots testēt ar ūdeņradi darbināmu autobusu.
Šādas Eiropas Savienības finansētas iniciatīvas ir arī ar augstu pievienoto vērtību. Papildus klimatneitralitātes mērķiem, infrastruktūras attīstīšana būs atbalsts vietējai ekonomikai, nodrošinot ūdeņraža tehnoloģiju pieejamību ne tikai lielākajās pilsētās, bet arī reģionos.
