Kāpēc zinātne ir nepieciešama Latvijai un kāds labums no tās ir katram no mums? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas Zinātnes padomes organizēta informatīvā kampaņa “Zinātne un Tava dzīve: Pamani un izproti!”, kuras mērķis ir pētniecību pietuvināt sabiedrībai. Kampaņas laikā Vecrīgā Torņa ielā atklāta simboliska Zinātnes iela, kurā līdz pat 24. oktobrim ikviens varēs iepazīties ar Latvijas zinātnieku radītajiem risinājumiem mūsu visu veselībai, drošībai un labklājībai.
Uz mēnesi Torņa iela Vecrīgā ir pārtapusi par Zinātnes ielu. Tās mērķis ir vienkāršā un saprotamā valodā parādīt, ka zinātne nav meklējama tikai slēgtās laboratorijās, bet ir klātesoša mūsu ikdienās. Sākot ar pārtiku un valodu, līdz pat valsts drošībai un darba efektivitātei. Izstādes pamatā ir Valsts pētījumu programma, instruments, ar kura palīdzību valsts definē problēmu, bet zinātnieki meklē tai datos un pētījumos balstītu risinājumu.
Kampaņas nepieciešamību skaidro izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka sabiedrībā nereti trūkst izpratnes par pētniecības nozīmi.
“Labi zinām, ka šobrīd publiskajā telpā un medijos notiek plašas un asas diskusijas par to, kas tad vispār ir jāpēta un kāpēc zinātne ir vajadzīga Latvijā. Ar šo izstādi mēs aizsākam kampaņu, lai skaidrotu zinātnes lomu sabiedrībā. Mēs vēlamies sniegt atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir vajadzīgi lietišķie un fundamentālie pētījumi, kāpēc nepieciešama Valsts pētījumu programma un tādas lielas, mērķētas programmas kā “Letonika”,” skaidro ministre.
Valsts pētījumu programmas koordinē Latvijas Zinātnes padome, bet konkrētus uzdevumus jeb “pasūtījumu” veic nozaru ministrijas. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pētījumi risina valstī patiešām aktuālas problēmas.
“Valsts pētījumu programmas ietvaros katra no nozaru ministrijām var definēt savus būtiskākos uzdevumus, kas noteiktajā laika periodā ir sasniedzami. Zinātnieki meklē labākos risinājumus un veic darbu pie šiem pētījumiem. Šis ir brīnišķīgs veids, kā sabiedrībai piedāvāt ļoti praktiskus risinājumus un parādīt, ka Latvijas zinātne to noteikti var,” stāsta Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece.
Informatīvā kampaņa aptver sešas nozīmīgas dzīves jomas – “Tava zeme”, “Tava valoda”, “Tava dzīves kvalitāte”, “Tava drošība”, “Tava veselība” un “Tavs darbs”. Veselības nozarē zinātnes loma kļūst arvien nozīmīgāka. Kā norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode, mūsdienu medicīna sen vairs nav tikai ārstniecība.
“Tās ir tehnoloģijas, komunikācija, jurisprudence. Mūsu mērķis ir rast labākus, kvalitatīvākus pakalpojumus un pamanīt tendences. Piemēram, šobrīd tiek vērtēts, kādu ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību atstājusi ģeopolitiskā situācija un Covid-19 pandēmija,” viņa skaidro.
Viens no praktiskiem piemēriem, kur zinātne uzlabo darba efektivitāti, ir mākslīgā intelekta risinājums, ko pētnieks Raivis Skadiņš ar komandu izstrādājis Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Šis rīks palīdz speciālistiem daudz ātrāk un precīzāk pārbaudīt apjomīgu iepirkumu dokumentāciju.
“Eksperti iet cauri visiem šiem iepirkumiem, un tas ir ļoti smags, nogurdinošs darbs. Te mākslīgais intelekts var atvieglot šo procesu – sistēma sagatavo vērtējuma melnrakstu, norādot, kur viss ir kārtībā un kur ir problēma. Tā darbs kļūst efektīvāks,” stāsta Latvijas Universitātes pētnieks Raivis Skadiņš.
Savukārt LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa padziļināti pētījusi mūsdienu latviešu valodu. Viņas vadībā radīts arī praktisks rīks runas transkribēšanai, kurš automātiski izveido teksta melnrakstu un pat saliek pieturzīmes.
“Projekta laikā mēs arī papildinājām visiem zināmo Tēzaurs.lv, un kolēģi no Latviešu valodas institūta strādāja pie mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas pilnveides. Jūs ikviens varat paskatīties, kas jauns mums nācis klāt!” aicina pētniece.
Organizatori cer, ka šī kampaņa ne tikai informēs, bet arī iedvesmos jauno paaudzi pievērsties zinātnei un stiprinās sabiedrības uzticību pētnieku darbam.