Bīstamo kaitēkļu medības Latvijas mežos ir sākušās

Slazds Ošu smaragdzaļās krāšņvaboles ķeršanai

Slazds Āzijas ūsaiņa ķeršanai

Viens no monitoringa uzdevumiem ir savlaicīgi atklāt postošus svešzemju kaitēkļus, kas var radīt nopietnus zaudējumus mežsaimniecībai un dabas daudzveidībai. Dažādās Latvijas vietās izvietotie feromonu slazdi palīdz noteikt, vai valstī nav parādījušies bīstamie kukaiņi, kuru izplatībai Eiropā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Speciālisti norāda, ka karantīnas organismi Eiropā bieži nonāk līdz ar starptautisko tirdzniecību un cilvēku pārvietošanos. Kaitēkļi var tikt ievesti ar akmeņu kravām no Ķīnas, stādiem, invadētu koksni vai koksnes iepakojamo materiālu, paletēm, vai citiem augu izcelsmes produktiem, kā arī ar transportlīdzekļiem. Daļa organismu spēj izplatīties arī dabiskā ceļā – ar vēju vai kukaiņu starpniecību.

Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Katrīna Ance Gasiņa atgādina: “Bieži tā ir neapzināta rīcība. […] Iedzīvotājiem ceļojot, vajadzētu pievērst uzmanību tam, ko viņi ved līdzi, respektīvi, nepārvadāt augu produktus, kuriem nav augu pases vai fitosanitārie sertifikāti (ja tas tiek darīts no trešajām pasaules valstīm).”

Šobrīd viens no lielākajiem draudiem Latvijai ir Ošu smaragdzaļā krāšņvabole, kas jau izplatījusies Baltkrievijā, Ukrainā, kā arī Krievijas Eiropas daļā, piemēram, Smoļenskas apgabalā un Sanktpēterburgā. Tāpēc austrumu pierobežas novados un arī vietās, kur tiek ievests koksnes materiāls no riska valstīm, tiek izvietoti slazdi šī kaitēkļa agrīnai atklāšanai. Tāpat speciālisti uzmanību pievērš priežu koksnes nematodei, kas var radīt būtiskus bojājumus skujkoku mežiem, kā arī Āzijas un Citrusu ūsaiņiem, kuri apdraud lapu kokus.

Lapu koku kaitēklis Āzijas ūsainis

Ošu smaragdzaļā krāšņvabole

Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts, Dr. Silv., Oskars Zaļkalns norāda, ka vietējiem kaitēkļiem ir dabiskie ienaidnieki, kas no tiem pārtiek, turpretī ienākošajiem svešzemju kaitēkļiem tādu nav un to invāzija radīs daudz postošākas sekas.

O. Zaļkalns uzsver: “Pirmajā brīdī var šķist, ka tas personīgi neskar katru no mums, taču netiešā veidā tas ietekmētu ikvienu – koksnes eksportu, valsts ieņēmumus, budžetu un līdz ar to arī tādas jomas kā izglītība, medicīna, drošība un satiksme.”