Kad kukaiņi guļ, uzraudzība neguļ: Japānas vaboles risks pieaug visā Eiropā

Lai gan Latviju šobrīd klāj sniegs un augi devušies ziemas miegā, augu aizsardzības eksperti turpina darbu, pētot un analizējot, kas notiek aiz mūsu robežām. Par problēmu nākamajā sezonā var kļūt Japānas vabole, ja tā nonāks Latvijā.

2025. gada vasarā Japānas vabole (Popillia japonica) – neliels, bet ārkārtīgi postošs kukainis – izplatījās vēl straujāk un plašāk nekā iepriekšējos gados, radot nopietnas bažas lauksaimniekiem, dārzniekiem un dabas mīļotajiem vairākās Eiropas valstīs. Kamēr Latvijā šis karantīnas organisms vēl nav konstatēts, citu valstu pieredze rāda – šī vabole, kas barojas ar vairāk nekā 300 dažādu sugu augiem un kuras kāpuri rada ievērojamus postījumus zālājos, var kļūt par problēmu nākamajā sezonā.

Japānas vabolei ES ir piešķirts prioritārā karantīnas organisma statuss, tas nozīmē, ka līdzīgi kā vēl 19 citi augiem kaitīgie organismi, tā iekļauta īpašā ES regulas sarakstā kā sevišķi bīstama suga un tā tiek pastiprināti kontrolēta. Šāds statuss piešķirts, ņemot vērā kaitēkļa straujo izplatību, plašo saimniekaugu loku un spēju radīt lielus ekonomiskus un ekoloģiskus zaudējumus. Tas paredz stingru uzraudzību, profilakses pasākumus un tūlītēju rīcību, gadījumos, kad vabole tiek konstatēta.

Šīs vaboles dabiskā izplatība ir Japāna un Ķīna, kur tās populāciju regulē vietējie dabiskie ienaidnieki. Pirmo reizi ārpus Āzijas tā tika konstatēta 1916. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ātri kļuva par vienu no postošākajiem kaitēkļiem. Pirmie Eiropai ģeogrāfiski tuvākie gadījumi fiksēti 1970. gados Azoru salās, bet 2014. gadā vabole parādījās Ziemeļitālijā, kur, neskatoties uz striktajiem ierobežošanas pasākumiem turpināja izplatīties gan Itālijā, gan Šveices pierobežā. Līdz 2024. gada beigām invadētā teritorija Itālijā pārsniedza 1 623 200 ha, bet Šveicē – 4000 ha.

Vācija – tranzīta risks un intensīva uzraudzība

Vācijā Japānas vabole konstatēta feromonu slazdos pie autoceļiem un dzelzceļa termināļiem, īpaši Freiburgas, Rosenheimas un Brandenburgas reģionos. 2025. gadā novērots būtisks atrasto vaboļu skaita pieaugums – kopumā Vācijā noķertas 57 vaboles (salīdzinājumā ar deviņām vabolēm 2024. gadā).

Lielākajā daļā konstatēto gadījumu sākotnēji atrasti tikai atsevišķi vaboles īpatņi, taču veicot papildus pārbaudes, konstatēts vairāk vaboļu. Rezultātā šajās vietās izveidotas norobežotas teritorijas, kur tiek veikti intensīvi monitoringa pasākumi.

Līdz šim nav konstatēta pastāvīga populācija, un tiek pieļauts, ka vaboles kopā ar dažādiem transportlīdzekļiem ierodas kā “pasažieri” no Itālijas vai Šveices. Berlīne šobrīd ir Latvijai tuvākā vieta, kur konstatēta Japānas vabole. Turpinās intensīvs monitorings.

Slovēnija – no pirmā gadījuma līdz norobežotai teritorijai

Slovēnijā situācija attīstās straujāk. 2024. gadā ziņots par vienu izolētu gadījumu, taču 2025. gada jūlijā Lukovicā trīs feromonu slazdos atrastas 11 vaboles. Vaboles kāpuri konstatēti arī augsnes paraugos, kas liecina par pastāvīgas populācijas sākotnēju izveidošanos. Izveidota norobežotā teritorija, kurā tiek veikti intensīvi ierobežošanas un monitoringa pasākumi – izvietoti feromonu slazdi, zālājos līdz septembra beigām iestrādātas entomopatogēnās nematodes, savukārt pēc augļu koku ražas novākšanas laukos veikta augsnes aršana, lai mehāniski ierobežotu kāpuru attīstību. Kaitēkļa klātbūtne sasaistīta ar transportu no Ziemeļitālijas.

Spānija – atsevišķs gadījums ar bagāžu

2025. gada jūnijā Galīcijā kāda ceļotāja bagāžā, kas ieradies no Milānas, atrasta dzīva Japānas vabole. Lai gan tas tiek uzskatīts par vienreizēju gadījumu, Spānijas augu aizsardzības dienests nekavējoties uzsāka papildu piesardzības pasākumus: izvietoti slazdi pie personas mājas, lidostā, tuvējā golfa laukumā un stādaudzētavās, kā arī veikta vizuālā pārbaude un sabiedrības informēšana.

Austrija – pirmā konstatācija pie Vācijas robežas

2025. gada jūlijā Japānas vabole konstatēta Austrijā, netālu no robežas ar Vāciju, Forarlbergas reģionā. Vabole atrasta feromonu slazdā 200 m attālumā no robežas, pie intensīva tranzīta autoceļa. Uzskata, ka vabole ieradusies no Itālijas vai Šveices ar transportlīdzekli. Nav konstatēta pastāvīga populācija. Atbildīgais dienests veic apsekojumus un viena kilometra rādiusā ir izvietoti papildus slazdi. Līdz šim teritorija nav norobežota.

Francija – jauns gadījums pierobežā ar Šveici

Francijā Japānas vabole konstatēta Šveices pierobežā, netālu no Ženēvas. 2025. gada jūnijā viena mirusi vabole atrasta stādaudzētavā izliktā slazdā. Uzsākta intensīva uzraudzība, izvietoti papildu slazdi 750 m rādiusā, vēlāk rādiusu paplašinot līdz trim kilometriem. Tiek uzskatīts, ka vabole varētu būt nejauši ievesta ar transportu.

Lielākā daļa gadījumu tiek uzskatīti par izolētiem gadījumiem, nevis par pastāvīgu populāciju izveidošanos. Tomēr Slovēnijas un Šveices piemēri rāda, ka situācija var strauji mainīties. Tāpēc būtiska ir savlaicīga karantīnas organismu identificēšana, lai laicīgi ierobežotu un izskaustu kaitīgos organismus, pirms tie kļūst par pastāvīgu draudu vietējai ekosistēmai un lauksaimniecībai.

Valsts augu aizsardzības dienests Japānas vaboles monitoringu veic kopš 2020. gada, regulāri noņemot paraugus un apsekojot riska zonas Latvijā esošo parku un piemājas dārzu teritorijās. Ābeļu komercdārzos un plūmes ražojošos dārzos 2025. gadā izvietoti arī 40 feromonu slazdi, lai savlaicīgi konstatētu karantīnas organisma klātbūtni.