107 kilometri līdz “kliņķim”

Tas ir ne tikai skrējiens, bet arī emocionālo sagatavotību pieprasošs pasākums. Vēsturiski dēvēts arī par “Gladiatoru pastaigu”, 107 kilometru skrējiensoļojums “Rīga -Valmiera”  atsākts pēc 21 gadu ilgas pauzes norisinājās jau vienpadsmito reizi. Ievērojamais labdarības skrējiens pulcējis 215 balībniekus no 10 pasaules valstīm, gan jau pieredzējušus skrējējus, gan vairāk kā 107 debitantus. Skrējiensoļojumu “Rīga-Valmiera”  ir vērts saukt par cēlu notikumu - katru gadu dalībnieku, brīvprātīgo un līdzjutēju saziedotā nauda tiek dāvāta kāda Vidzemes bērna ar kustību traucējumiem atveseļošanās procesam. Šogad tā tika ziedota mazā valmierieša Regnāra rehabilitācijas procedūrām.

Skrējiens savieno Latvijas galvaspilsētu ar Vidzemes lielāko pilsētu Valmieru, kas pazīstama arī kā  neatkarīgās Latvijas pirmā Vasaras Olimpisko spēļu medaļnieka – soļotāju Jāņa Daliņa dzimtā pilsēta. “Rīga-Valmiera” savieno vairākas paaudzes, jo trasē sastopami arī skrējiena dalībnieki, kas tajā piedalās jau tradicioāli. Par šo 107 kilometru srējiensoļojumu ir daudz un dažādu leģendu. Pirmais pārskrējiens “Rīga-Valmiera” risinājās Dziesmotās jeb Trešās Atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā Baltijas ceļa, kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju.Teiksmās ir apvīti stāsti par skrējējiem pastalās un džinsos, par līdzcilvēkiem šosejas malā, kuri nemitīgi seko un atbalsta izturīgākos trasē.

Cik patiesi simbolisks ir šis skrējiens - valsts himna pie Brīvības pieminekļa un starts pusnaktī zem trim Mildas zvaigznēm. Ceļš ved uz Valmieru, kur skrējējus sagaida Sv. Sīmaņa baznīcas durvis, kuru “kliņķis” ir finiša apliecinājums. Nogurums, skrējiena dalībnieku eksistenciālie jautājumi un grūtību pārvarēšana - tā ir neatņemama šī skrējiensoļojuma sastāvdaļa.