14. Saeimas vēlēšanās novados augsta aktivitāte. Rīgā zemāka nekā iepriekš

Jau pavisam drīz vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti, sāksies balsu skaitīšana un mēs ar nepacietību gaidīsim rezultātus. Kāda bija šī diena?

Vēlēšanu procesam uzmanīgi arī seko mūsu kolēģi no ziņu aģentūras LETA. Te neliels ziņu apkopojums. 

Saulkrastu vēlēšanu komisija lielo vēlētāju aktivitāti novadā skaidro ar tūristiem un vasarnīcu īpašniekiem

Saulkrastu novadā ir lielākā vēlētāju aktivitāte Latvijā, kas varētu būt skaidrojams ar tūristiem un vasarnīcu īpašniekiem, aģentūrai LETA pastāstīja Saulkrastu vēlēšanu komisijas sekretāre Ilze Rupeika-Odiņa.

Viņa teica, ka Saulkrastos ierasti vēlēšanās ir ja ne pati augstākā, tad viena no augstākajām iedzīvotāju aktivitātēm Latvijā. "Tas gan jau saistīts ar to, ka te ir vasarnīcas, kā arī Saulkrasti ir populārs galamērķis," teica Rupeika-Odiņa, piebilstot, ka šogad aktivitāte esot īpaši augsta. 

Saulkrastu vēlēšanu iecirkņa sekretāre pastāstīja, ka lielākajos novada vēlēšanu iecirkņos, kas ir novada domē un Zvejniekciemā, rinda esot visu laiku kopš iecirkņa atvēršanas plkst.7. Rupeika-Odiņa rindas skaidroja gan ar to, ka ir vairāk vēlētāju, bet darbinieku skaits iecirknī nav palielinājies, gan ar to, ka atsevišķos brīžos bijušas kādas aizķeršanās ar elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. 

Rupeika-Odiņa arī piebilda, ka šogad vēlētāji balsi nodot glabāšanā pirms vēlēšanu dienas varēja tikai vienā vēlēšanu iecirknī Saulkrastu novadā, tāpēc "uzlikta lielāka slodze galvenajai vēlēšanu dienai". 

Viņa arī pastāstīja, ka šogad Saulkrastu novadā ir rekordaugsts cilvēku skaits, ka pieteikuši balsošanu dzīvesvietā. "Kā no rīta izbrauca, vēl nav pabeiguši apbraukāt. Nezinām, vai paspēs visus apbraukāt," teica Rupeika-Odiņa, piebilstot, ka gan jau paspēs, bet nekad iepriekš vēlētāju apbraukāšana dzīvesvietā nav ieilgusi tik vēlu kā šoreiz.

Rupeika-Odiņa arī teica, ka, iespējams, tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem balsošana dzīvesvietā ir kļuvusi ierastāka.

Informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā liecina, ka Saulkrastu novadā līdz plkst.16 kopumā nobalsojuši 56,5%  balsstiesīgo iedzīvotāju. Salīdzinoši Latvijā kopumā šajā laikā nobalsojuši 42,28% balsstiesīgo.

 

Ķekavas novada iedzīvotāji vēlētāju lielo aktivitāti skaidro ar ģeopolitisko situāciju

Ķekavas novada iedzīvotāji vēlētāju lielo aktivitāti skaidro ar ģeopolitisko situāciju.

Kā aģentūrai LETA atzina vairāki vēlētāji Baldones, Daugmales un Ķekavas vēlēšanu iecirkņos, šajās vēlēšanās esot pienākums balsot visiem. Situācija pasaulē un arī Latvijā ir saspringta, līdz ar to katra balss ir ļoti svarīga.

Vēlētājiem bija atšķirīgs viedoklis, vai šajās vēlēšanās pilsoņiem ir viegla izvēle, vai sarežģītāka, nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Vieni uz iecirkni esot nākuši ar skaidru izvēli, citi vēl balsošanas kabīnē esot prātojuši, par ko balsot.

Savukārt vēlēšanu iecirkņos darbs ritēja bez būtiskām problēmām, novēroja aģentūra LETA. Iecirkņu darbinieki norādīja, ka vienīgās problēmas bijušas ar sistēmas "uzkāršanos" dienas sākumā un vēl kādu reizi pie datu nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Baldonē atsevišķi vēlētāji esot pauduši neapmierinātību ar vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietas maiņu. Ja iepriekš tas atradās pašvaldības domes ēkā, tad šajās vēlēšanās - kinoteātrī.

Visos iecirkņos LETA novēroja nepārtrauktu vēlētāju plūsmu. Baldonē ap plkst.17 bija izveidojusies aptuveni 20 cilvēku rinda. Tāda tā esot faktiski visu laiku, jau no paša rīta.

Kā atklāja vēlēšanu iecirknī, līdz plkst.17.30 šeit bija nobalsojuši ap 2000 vēlētāju, kas Baldonei esot daudz. Kā liecina internetā pieejamā informācija, 2021.gadā Baldonē bija deklarēti 5784 iedzīvotāji.

Daugmalē pēc iecirkņa darbinieku paustā šajā laikā bija nobalsojuši aptuveni 600 cilvēku. Daugmales pagastā dzīvo vairāk nekā 1300 iedzīvotāju.

 


Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Daugavpilī balso aktīvāk

Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, šajās vēlētāju aktivitāte Daugavpilī ir manāmi lielāka, aģentūrai LETA atzina vēlēšanu komisijās vairākos iecirkņos pilsētas centrā.

Vēlēšanu iecirknī Latviešu kultūras centrā iepriekšējā balsošanā glabāšanai tika nodotas vairāk nekā 1200 balsis un aploksnēm ar vēlēšanu biļeteniem balsošanas urnā knapi pieticis vietas.

Arī vēlēšanu dienā, neskatoties uz drēgno un lietaino laiku, jau no paša rīta pie balsošanas iecirkņa veidojās vairākus desmitus metru gara cilvēku rinda, novēroja LETA.

Atdot balsi par savu izvēlēto sarakstu vēlēšanu iecirkņos bija ieradušies gan padzīvojuši ļaudis, gan jaunieši, gan arī ģimenes ar bērniem. Rindā bija dzirdama gan latviešu, gan krievu valoda.

Balsošanas process aizritēja mierīgi, lietišķi un bez īpašiem starpgadījumiem. Neskaidrību gadījumā tās atrisināt vēlētājiem palīdzēja vēlēšanu komisijas darbinieki.

Mēģinājumi aģitēt balsot par kādu konkrētu sarakstu nedz vēlēšanu iecirknī, nedz tā tuvumā netika manīti.

Līdzīgu situāciju aģentūra LETA novēroja arī vēlēšanu iecirknī Daugavpils Universitātē. Arī šeit vēlēšanu process bija organizēts raiti, bez aizķeršanās, un rindas ar balsot gribētājiem virzījās uz priekšu gana ātri.

Neskatoties uz to, ka vēlēšanas Daugavpilī aizrit raiti un bez starpgadījumiem, noskaņojums cilvēkiem pārsvarā nav priecīgs. Daudzus darījusi bažīgus situācija Ukrainā, daudzi noguruši no problēmām un nejēdzībām pašu mājās.

Daugavpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Anna Kokina aģentūrai LETA atzina, ka vēlēšanas pagaidām aizrit štata režīmā, bet radušās problēmas tiek risinātas darba gaitā.

Daugavpilī šajās vēlēšanās pilsoņi par balsošanas vietu aktīvi izvēlējušies iecirkņus, kas ir tuvāk pilsētas centram nevis savai dzīvesvietai. Rezultātā vairākos iecirkņos pilsētas centrā ir nācies risināt ar balsošanas biļetenu komplektu trūkumu saistītas problēmas. Tie atgādāti no iecirkņiem, kur izveidojies būtisks biļetenu pārpalikums.

 

Starp lielākajām Latvijas pilsētām vairāk nekā 50% balsstiesīgo nobalsojuši Rēzeknē un Ventspilī

Starp lielākajām Latvijas pilsētām 14.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, vairāk nekā 50% balsstiesīgo nobalsojuši Rēzeknē un Ventspilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Rēzeknē izvēli līdz šim izdarījuši 51,53% balsstiesīgo, kamēr Ventspilī nobalsojis 50,71% balsstiesīgo.

Vienlaikus Rīgā līdz šim nobalsojuši 47,49% balsstiesīgo. Datos par Rīgu tiek ietveri arī ārvalstīs esošie iecirkņi, bet par balsojumu tajos informācija vēl nav pieejama. Iekļaujot ārvalstīs esošos iecirkņus, Rīgas apgabalā nobalsojuši 33,88% balsstiesīgo.

Vienlaikus Jelgavā līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, līdz šim nobalsojuši 47,43%, Liepājā - 46,25%, Daugavpilī - 44,85% balsstiesīgo, bet Jūrmalā - 43,92% balsstiesīgo.

 

Rīgas Vēlēšanu komisijas vadītājs: Vēlētāju aktivitāte galvaspilsētā ir zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās

Pretēji sociālajos tīklos paustajiem vērojumiem un iespaidiem, pašreizējie dati liecina, ka vēlētāju aktivitāte galvaspilsētā ir zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.

Laikā no iecirkņu atvēršanas plkst.7 līdz plkst.16 aktivitāte ir bijusi nepilni 30%, kamēr iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ap šo laiku aktivitāte bijusi 35,7%.

Vaicāts par rindām pie iecirkņiem, komisijas vadītājs atbildēja, ka vēlēšanu iecirkņu skaits ir noteikts ar likumu, tāpēc nekādi nevar teikt, ka iecirkņu ir par maz un rindas veidojas tādēļ.

Runājot par jauno vēlētāju elektronisko reģistrēšanas sistēmu, ar kuru rīta pusē bija nelielas problēmas, Zviedris apliecināja, ka dienas gaitā nekādi sarežģījumi ar to nav novēroti. Turklāt ir rezerves sistēma, kuru var pielietot, ja ar elektronisko reģistrāciju ir problēmas, tāpēc tas nekādā ziņā nekavējot vēlēšanu procesu.

Vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti plkst.20, tad arī sāksies balsu skaitīšana, un pirmie, mazākie, iecirkņi varētu sākt ziņot par saskaitītajām balsīm jau ap plkst.21.

Kā ziņots, sestdien Latvijā notiek 14.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 542 407.


Strenču vēlētāju iecirknī gandarīti par augsto vēlētāju aktivitāti

Strenčos 14.Saeimas vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Strenču kultūras centrā, līdz plkst.18 ir nobalsojuši 680 cilvēki, kas ļauj domāt, ka šogad vēlētāju aktivitāte pārspēs 13.Saeimas velētāju aktivitāti pilsētā, aģentūrai LETA pavēstīja iecirkņa vadītāja Sandra Āķere.

Viņa uzsver, ka velētāju plūsma ir nepārtraukta un iecirknī pat veidojas rinda.

Iepriekšējās Saeimas velēšanās vēlēšanu iecirknis Strenčos atradās Strenču vidusskolā, un tad dienas laikā savu balsi šajā iecirknī nodeva 719 personas.

Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 542 407.

 

Novados ar vismazāko vēlētāju aktivitāti balsotāju tomēr vairāk nekā 13. Saeimas vēlēšanās

Novados ar līdz šim vismazāko vēlētāju aktivitāti tomēr novērota lielāka aktivitāte nekā 13. Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA stāstīja aptaujātie novadu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji.

Olaines novadā, kur līdz plkst.16 nobalsoja 24,69% balsstiesīgo, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Grigorjevs stāstīja, ka aktivitāte ir lielāka nekā 13.Saeimas vēlēšanās.

Tāpat Olaines novada vēlēšanu komisijas sekretāre Anita Ivašina teica, ka gandrīz visos iecirkņos dienas gaitā veidojās rindas, bet dienas beigās jau sāk beigties izdalāmie materiāli.

Olaines novada vēlēšanu komisijas pārstāvji teica, ka rīta pusē vēlēšanu aktivitāte pirmajā stundā bija maza, bet dienas laikā palielinājās.

Arī Ludzas novadā, kur līdz plkst.16 bija nobalsojuši 27,45% balsstiesīgo, vēlēšanu komisijas priekšsēdētaja Iveta Gajevska stāstīja, ka aktivitāte, salīdzinot ar 2018.gada vēlēšanām ir lielāka. Cilvēki pēcpusdienā slikto laika apstākļu dēļ nāk mazāk, bet iecirkņu darbinieki ir novērojuši, ka darbs vēlēšanu dienā ir intensīvāks nekā iepriekšējās pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās.

Abos novados vēlēšanu komisiju pārstāvji norādīja, ka ievērojami starpgadījumi nav notikuši.

 

Latvijas cietumos vēlēšanās nobalsojuši 1403 ieslodzītie

Sestdien 14.Saeimas vēlēšanās kopumā piedalījušies 1403 ieslodzītie, aģentūra LETA noskaidroja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Cietumos pieejamais balsošanas laiks bija īsāks nekā brīvībā esošajiem - ieslodzītajiem sava izvēle bija jāizdara līdz sestdienas pēcpusdienai. Pie urnām drīkstēja doties tikai tie ieslodzītie, kuri pirms tam uzrakstījuši iesniegumu cietuma administrācijai.

Saeimas vēlēšanās varēja piedalīties pilsoņi, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Lielākā balsotāju aktivitāte norisinājās lielākajā cietumā - Rīgas Centrālcietumā, kur savu izvēli izdarīja 409 ieslodzītie, savukārt Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī nobalsoja 356 ieslodzītie. Pie vēlēšanu urnas devās arī 94 sievietes no Latvijā vienīgā sieviešu cietuma Iļģuciemā.

Kopumā valstī ir aptuveni 3200 ieslodzītie, tostarp, tādi, kuriem nav balstiesības.


Foto: Evija Trifanova/LETA