Iestājoties pavasara šļūdonim, 170 grants ceļiem uzlikti masas ierobežojumi, kas būtiski ietekmē lauku uzņēmēju darbu. Auces apkaimē smagajam transportam aizliegts pārvietoties teju pa visiem ceļiem, tostarp arī pagājušajā gadā remontētajiem. Satiksmes ministrija uzlabojumus sola līdz 2027. gadam, kas gan lielākoties attiekšoties uz ceļiem, kas savieno pagasta centrus ar novadiem.
Bedre pie bedres, bet blakus milzīgi ūdens dīķi, kas vietumis nosedz arī brauktuvi. Tāds ir valsts vietējas nozīmes ceļš V1115 Vītiņi-Vadakste. Tas ir viens no 170 ceļiem, kam līdz ar šķīdoni VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) noteikuši masas ierobežojumu - desmit tonnas. Pie šī ceļa atrodas arī zemnieku saimniecība “Dukāti” ar vairāk nekā simts slaucamām govīm. Saimniekam tas nozīmē galvassāpes ne tikai par to, kā pašiem nokļūt līdz fermai, bet arī kā pabarot lopus.
Z/S “Dukāti” īpašnieks Mairis Grandbergs: “Barību ved divreiz mēnesī - kombinēto lopbarību. Tieši šodien atbrauca šoferis saķēris galvu - kā lai atbrauc. Zīme arī uzlikta. Zem zīmes viņš braukt diemžēl nevar, bet brauc.”
Mairis ReTV stāsta, ka citas izejas jau īsti neesot, jo iebraukt zem masu ierobežojošās zīmes atļauts tikai piena savācējiem, bet lopi arī jābaro. Turklāt - ceļš šeit esot gandrīz vienādi slikts visos gadalaikos. “Divdesmit gadus te neviens remonts tiem ceļiem nav bijis. Tikai tik, cik - ja izveidojas bedre, kurai mašīnas cauri netiek, tad atved - pļek, pļek. Tā kā uz asfalta bedrītes līmē, pārbrauc pāri greideris un aizbrauc,” stāsta Mairis Grandbergs.
Vēl sašutušāki par masas ierobežojumiem ir ķevelnieki. Uzņēmuma “Bettio” saimnieks Jānis Zeikmanis teic, ka sliktā ceļa dēļ pat nevarot izpildīt pasūtījumus. “Klients pasūtījis māju - guļbūvi. Baļķi ir izzāģēti, bet sakarā ar šo ceļu ierobežojumu nevar man piegādāt tos baļķus.”
Pie Ķeveles uzņēmējiem jābrauc pa valsts nozīmes reģionālo ceļu, kuram tikai pagājušajā gadā pabeigti remontdarbi, kas ķevelnieku ieskatā gan neesot bijuši kvalitatīvi. SIA “MK serviss” valdes loceklis Mareks Ķikurs: “Ir uzlikts mālains segums, jo slapjos laikos te praktiski nav izbraucams. Viss paliek pilnīgā pļurā, mašīnas visas aplīp ar mālu, pēc tā vienkārši var saprast, ka nav uzlikts pareizs segums.”
“Ir nācies tā, ka pretim braucošā mašīna vienkārši stiklus izsit dēļ bedrēm,” pauž SIA “Nomadic Homes” īpašniece Maira Ķikure.
Uzņēmums LVC rakstiskā komentārā skaidro, ka pie seguma izbūves veikto kvalitātes pārbaužu rezultāti bijuši atbilstoši, bet lielais nokrišņu daudzums un augstais gruntsūdens līmenis ietekmējot arī tos grants ceļu posmus, kuros veikti remontdarbi.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka izskatīšanā esot stratēģija, kas paredz līdz 2027. gadam ar dubulto virsmas apstrādi sakārtot ceļus, kas savieno pagastus ar novadu centriem. Tomēr tas neattiekšoties uz visiem vietējas nozīmes ceļiem. “Bieži vien šie vietējie ceļi izmet tādu līkumu, atgriežas atpakaļ turpat centrā, ir savienots ar divām, trim vai desmit viensētām, kas neatbilst valsts vietējā ceļa statusam. Es jau nesaku, ka to ceļu nevajag, bet - vai tas ir valsts nozīmes ceļš, visticamāk, nē,” saka Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Grants seguma ceļu kopgarums ir vairāk nekā desmit tūkstoši kilometru. Šķīdoņa laikā masas ierobežojumi tiekot noteikti aptuveni 90% grants seguma ceļu.
#SIF_NVZ2022
