Latvijas zemnieki pērn izaudzēja 3,2 miljonus tonnu graudu, kas ir par 8% vairāk nekā pērn, bet par 7% mazāk nekā 2020. gadā, kad Latvijas laukos izauga vēsturiski lielākā graudu raža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Visražīgāk auguši ziemas mieži un griķi. 

Latvijas laukos pērn ar dažādiem graudaugiem bija apsēti vairāk nekā 780 tūkstoši hektāru zemes. Tās ir lielākās graudaugu platības Latvijas vēsturē. Visvairāk zemnieki pērn audzēja ziemas kviešus, tie veidoja 69% no visas graudu kopražas. Tajā pašā laikā aizvien turpina samazināties rudzu sējumi, to ražība pērn saruka par 6,8%. “Pagājušajā gadā mums pieaugušas arī griķu platības. Sākuši audzēt par 46% vairāk, lai gan pašreiz griķu sējuma platība kopā ir tikai 3,6%,” saka CSP pārstāve Anita Raubena.

Lai gan vasarāju sējumu platības pērn samazinājās vairāk nekā par 8%, saulainā vasara to kopējo ražību cēla pat par 12%. Vislielāko ražības kritumu pērn piedzīvoja saimniecības, kurās audzēja rapsi. Lai gan sējumi aizvadītājā gadā bija par 9% lielāki, rapša ražas saruka pat par 16,5%. Raubena: “Rapsim ir arī nepieciešami labvēlīgāki apstākļi. Tas izmaksā diezgan padārgi.”

Ar katru gadu aizvien sarūk dārzeņu un kartupeļu platības. CSP norāda, ka to vietā laukos ienāk graudaugi. Raubena: “To galvenokārt ietekmē imports, kas nāk. Tie paši dārzeņi kartupeļi, dārzeņi, jo laikam vietējiem audzētājiem tas nav izdevīgi.”

CSP dati liecina, ka pērn pat par 41% pieauga graudu iepirkuma cena, vidēji pērn tonnu graudu varēja pārdot par 278 eiro.

Foto: Freepik