Lai kāda būtu nedēļas diena un laikapstākļi, Līgatnes dabas takās tradīcija 11. janvārī – sveikt lāceni Ilzīti dzimšanas dienā – turpinās. Šodien uz Latvijā slavenākā lāča viesībām devās arī ReTV filmēšanas grupa. 

Pagājuši 22 gadi, kopš dzīvnieku kopēja Velga Vītola uzņēmās atbildību par tikko dzimušu, nevarīgu un bioloģiskās mātes pamestu lācenīti. Viņa stāsta: “Es viņu atnesu uz plaukstas, ap puskilogramu smagu. Pirmo gadu staigājām pa mežu no rītiem agri. Es mācījos, kā lācēns dzīvo dabā, ko ēd. Ilzīte maziņa iemācīja, ka viņiem garšo zīles no kokiem – grauž kā konfektes.”

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange saka: “Bija iegadījies, ka Ilzītes mamma pati negulēja ziemas miegu. Ja lāča mamma neguļ ziemas miegu, tad viņa vispār gribēdama nevar parūpēties par savu mazuli. Velga bija cilvēks, kas paņēma šo lācēnu uz mājām – ar cerību, ka varbūt ir iespējams izbarot, izaudzināt, lai izaug beigās par lielu lāci.”

Ar sanākušajiem viesiem Līgatnes dabas takās Velga Vītola dalās atmiņās un atzīst, ka dzīvnieks kļuvis gandrīz kā pašas bērns, tādēļ, lai Ilzīti iepriecinātu, ik gadu viņai pasniedz pašas gatavotu svētku kūku.       

Velga Vītola, dzīvnieku kopēja Līgatnes dabas takās un Ilzītes audžu mamma, stāsta par kūkas sastāvdaļām. “Te ir kaut kas no lāča bērnības un kaut kas no šodienas. Divdesmit divu gadu laikā mainās viss uz pasaules, arī gatavošanai pieejamās ēdamlietas. Kāpēc tur ir krabju nūjiņas? Protams, it kā nebūtu vajadzīgas, jo tur jau ir lasis, bet tās ir atmiņas par lāča bērnību, tāpat arī biezpiena sieriņi. Vēl kūkā ir arī medus, rieksti, ogas, gurķi, kartupeļu biezputra un citi gardumi.”

Inta Lange, Līgatnes dabas taku vadītāja piebilst, ka vienmēr tiekot tādas kā likmes liktas, kuru tortes kārumu Ilzīte izvēlēsies ēst pirmo. Tas esot ļoti aizraujoši.

Šajā reizē Ilzīte pirmās nobaudīja krabju nūjiņas.

Ilzītei ik gadu dzimšanas dienā pasniedz arī ziedus – rozes bez ērkšķiem un kā ierasts, sanākušie lāceni sumina arī ar dziesmu “Daudz baltu dieniņu”. Dažādas dzimšanas dienas dāvanas, piemēram, lasi pasniedz arī viesi – kā vietējie iedzīvotāji, tā arī dažādu organizāciju pārstāvji. Tāpat arī neiztikt bez sveicieniem pašai Velgai Vītolai par viņas mūža darbu – izaudzināt nelaimē nonākuši lāci.