Salacas upe ir galvenā dabiskā lašu upe Latvijā, kurā zivju mazuļi netiek ielaisti no zivjaudzētavām, bet lašu krājums upē veidojas dabiskā nārsta ceļā. Lai zinātu, cik tad daudz ir uz nārstu migrējošie laši un taimiņi, pie viena no Salacas upes nēģu tačiem ar inovatīvu metodi ir uzsākta zivju skaitīšana.

Restēm līdzīgā būve atrodas zem ūdens, un sniedz informāciju ne tikai par lašveidīgo zivju sugu sastāvu, bet spēj noteikt arī citus to parametrus. Savukārt, pētnieki informācijai var piekļūt no jebkuras viedierīces. Datu vākšanas programmu ar Eiropas Jūrlietu zivsaimniecības atbalstu īsteno Valsts zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību, un biedrību “Salackrasti”.

Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem ir saprast, kāpēc upē samazinās lašu skaits un kādi būtu labākie risinājumi situācijas uzlabošanai.

Vietējie makšķernieki atzinīgi vērtē, ka notiek šāda zivju uzskaite. Un par zivju skaitu samazināšanos viņi piebilst, ka liela nozīme ir upes tīrīšanai.

Sistēma veidota ņemot vērā citur pasaulē uzkrāto pieredzi. Bet kā viss strādās un vai būs nepieciešami kādi uzlabojumi, to varēs vērtēt tikai pēc kāda laika.