Tomē atklāj piemiņas plāksni izsūtītajiem

Atzīmējot divdesmit devīto gadskārtu kopš de facto atjaunota Latvijas neatkarība, Tomē atklāta piemiņas plāksne tiem, kuri neatgriezās no izsūtījuma. 1941. un 1949. gadā no mazā Tomes pagasta tagadējā Ķeguma novadā tika izsūtīti četrdesmit astoņi cilvēki, no vienpadsmit palika Sibīrijas plašumos.

Pēc Latvijas okupācijas vairāk nekā simts tūkstoši iedzīvotāju kļuva par valsts ienaidniekiem. Starp viņiem arī gandrīz piecdesmit tomenieši, kuru vienīgais noziegums bija vēlme strādāt un dzīvot savā valstī.

Vilis Tošens, 1949. gada izsūtītais, norāda: “Mans tēvs bija invalīds un māte arī, tā kā mēs paši nevarējām neko darīt, mums bija sapirktas visas mašīnas- kartupeļu rokamais, zāles pļāvējs, labības pļāvējs. Bagātāks bija tātad....”

 Dzintra Aurmane, izsūtīto dzimtas pārstāve: “Visa dzimta tika izvesta. 13 cilvēki un četrpadsmitais- tēvs, tika apcietināts uz 25 gadiem, jo viņš bija pagasta vecākais. Atgriezās daļa. Neatgriezās vecāmamma manam vīram, neatgriezās dzimtas radi- māsa Aurmanim. Puisītis mira ceļā, vīramāte mira ceļā.”

Par traģiskajiem notikumiem Ķeguma novada Tomes muzejā atgādina īpašā stendā ievietots Latvijas karogs, kas varētu būt šūdināts apmēram pirms simts gadiem, un ko kāda ģimene paņēmusi līdz izsūtījumā. Tagad tiem, kuri neatgriezās, pie muzeja uzstādīta arī piemiņas plāksne. Idejas autors ir Latvijas represēto apvienības biedrs, ķegumietis Edmunds Būmanis, kurš nespēja samierināties, ka netālu no muzeja ēkas ir piemineklis sarkanajiem izlūkiem, bet nav piemiņas vietas izsūtītajiem.

Piemiņas plāksne, kurā iegravēti vienpadsmit tomeniešu vārdi, kuri no izsūtījuma neatgriezās, turpmāk atgādinās jaunajai paaudzei par 1941. un 1949. gada notikumiem, bet ne mazāk svarīga tā ir tiem , kuriem izdevās atgriezties un sagaidīt Latvijas neatkarību.