Pirmā pašvaldība, kas, pamatojoties uz grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā šā gada pavasarī, nolēma atcelt izsniegto atļauju vienīgajai novada spēļu zālei, bija Ķekavas novads. Tagad tam vēlas pievienoties arī ādažnieki. Savu viedokli par nepieciešamību atbrīvot novadu no vienīgās spēļu zāles Ādažu novada iedzīvotāji var izteikt personalizētā aptaujā.
Ādažu novada teritorijā pirmā un vienīgā azartspēļu zāle Tallinas šosejas malā izveidota jau pirms daudziem gadiem. Šo gadu laikā uz otru pusi no tās izveidojies daudzstāvu mikrorajons. Uzrunātie iedzīvotāji šo vietu labi zina, jo kādreiz tur esot bijusi pirmā picērija Ādažos, bet arī spēļu zāle netraucējot. Tomēr būtu labāk, ja tās tur nebūtu. Arī carnikaviešiem, kas pēc teritoriālās reformas pievienojušies Ādažu novadam, šķiet, ka šāda vieta ražošanas uzņēmumiem bagātajā pilsētā nav nepieciešama.
Pirmā pašvaldība, kas, pamatojoties uz grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā šā gada pavasarī, nolēma ne vien neielaist jaunas spēļu elles savā novadā, bet arī atcelt izsniegto atļauju vienīgajai novada spēļu zālei, bija Ķekavas novads. Tagad iedzīvotāju aptauju par azartspēļu organizēšanas aizliegumu izsludinājis arī Ādažu novads. Kā skaidro novada vadība, par trauksmainiem gadījumiem saistībā ar spēļu zāli ziņas no pašvaldības policijas neesot saņemtas, tomēr, ņemot vērā, ka Ādažus par savām mājām aizvien vairāk sauc jaunas ģimenes ar bērniem, spēļu zālei šeit neesot vietas. “Es nezinu, cik tam uzņēmējam vēl ir palicis laiks līdz licences beigām, bet mums vajadzētu dot saprātīgu termiņu tam iziet ārā. Mums cilvēki jāmudina domāt par tādām pozitīvām lietām. Nauda ir jātaupa mājoklim vai bērnu izglītībai, nevis nopelnītu vai pat nenopelnītu naudu vinnēt, pat pazaudēt,” saka Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs.
Šobrīd aptauja, kas noslēgsies 16. novembrī, izsludināta, jo pastāv bažas, ka, stājoties spēkā jaunajām azartspēļu pamatnostādnēm, pašvaldības deputātiem vairs nebūs īsti iespējas pašiem lemt par to spēļu zālēm novadā. Gan spēļu biznesa asociācija, gan uzņēmējus uzraugošā inspekcija uzskata, ka pašvaldību vēlme - izmantot iespēju attīrīt savas teritorijas no azartspēļu uzņēmumiem - nenesīšot gaidītos rezultātus. “Jautājums, vai ar to tiks atrisināts galvenais, par ko pašvaldības runā - spēlētāju un iedzīvotāju interešu aizsardzību. Es domāju, ka, nē, jo aizsargāties pret kaut ko mēs vislabāk varam tad, ja mēs to redzam un sajūtam,” uzskata Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija priekšniece.
Pēc izložu un azartspēļu inspekcijas datiem, Latvijā pašlaik ir 371 licencēta azartspēļu organizēšanas vieta trīsdesmit septiņos novados.
