Aicina palīdzēt krupjiem pāriet autoceļus

Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus šobrīd palīdzēt abiniekiem krupjiem pāriet autoceļus laikā, kad tie dodas uz nārsta vietām dīķos. Šobrīd ir procesa kulminācija. 50 apzinātās vietās visā Latvijā dabas entuziasti katru vakaru glābj abiniekus. Krupis dienas laikā veic aptuveni 600 metru distanci. Autoceļa pārvarēšana aizņem vairākas minūtes. Tas bieži ir izšķiroši tā dzīvībai. 

Ir īsi pēc deviņiem vakarā esam Cēsīs pie Gaujas tilta,kopā ar Strazdiņu ģimeni tūlīt apskatīsimies, kā izglābt krupi šajā pavasarī.

Gunta un Mareks Strazdiņi kopā ar bērniem atrodas 31. punktā no kopumā 50, ko Dabas aizsardzības pārvalde visā Latvijā atzīmējusi kā vietu, kur krupji šķērso brauktuvi, lai nonāktu nārsta dīķī. Laiks pēc Lieldienām parasti ir brīdis, kad krupji mostas un dodas ūdenstilpju virzienā. ““Viņi cenšas no slapjākās vietas, dīķa. Tā kā te Gauja ir abās pusēs, tad viņi, esmu ievērojusi, uz vienu un uz otru pusi rāpo, vardes lec,” saka dabas entuziaste Gunta.

Aprīļa sākums ir laiks, kad krupji no ziemošanas vietām dodas uz dīķiem, lai turpinātu sugu. Šobrīd esam aptuveni trīs nedēļu cikla trešajā daļā. Gunta: “Krupji ir rāpotāji, lēnām un mierīgi, viņi pat reizēm tēlo sastingušus. Kad mašīnas brauc, vienu tādu gadījumu redzējām, bija sastindzis krupīti, likās, ka vēl dzīvs. Kad tā lielā mašīnu plūsma brauca, tad jau skatījāmies, ka vairs nebija dzīvs.”

Strazdiņu ģimene uzvilkusi atstarojošās vestes, ņemot līdzi kabatas lukturīšus un neliela izmēra spaiņus, dodas glābt krupjus. Šajā vakarā gan abinieki nav naski ceļa Cēsis-Limbaži šķērsotāji. Gunta:“Viena varde. Tā kā mēs glābjam visus abiniekus, izskatās, ka arī šī varde grib izglābties. Palīdzēsim. Kādā virzienā viņa aptuveni bija, tā arī noliksim. Viņai pašai būs grūti, liels valnis.” 

Krupjus un vardes, pārnesot pāri bīstamajam ceļam, jānoliek tādā virzienā, kā tie bija pirms pārvietošanas. Strazdiņu ģimene, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu, vienā vakarā kājām veic aptuveni sešu kilometru distanci. Tā ir laba atpūta brīvā dabā un fiziska aktivitāte kopā.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsver sabiedrības līdzdalības nozīmīgumu krupju pārvietošanās laikā. “Neilgā laika periodā redzam ļoti daudz sabrauktus abiniekus, biežāk tie ir lēnie krupji, tāpēc pasaulē – nu jau trešo gadu arī Latvijā – tiek īstenota šāda veida kampaņa ar mērķi samazināt uz ceļiem sabraukto abinieku skaitu pavasara migrācijas laikā,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ilze Reinika.

Lai pievienotos brīvprātīgajiem un darītu labu, jādodas uz Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapu internetā “www.daba.gov.lv”, tālāk spiediet uz īso saiti “Misija krupis” un iesaistieties! Tas ir vienkārši! 

Krupji ģenētiski iekodēti vienmēr doties uz vienu un to pašu ūdenstilpi, kurā tie pasaulē nākuši paši. Šie abinieki dzīvo pat 40 gadus, kas ir ilgāk nekā, piemēram, alnis. Kad ceļš uz ūdenstilpni paveikts, sāksies vardes gaidīšana un nārsts. Dabas procesi ir nepātraukti – šeit ir gan dzimšana, gan nāve, gan dzimtas turpināšana.



Foto: Freepik; ilustratīvs