Aizkraukles novadā pagasta pārvaldes pārsauc par pakalpojumu centriem

Īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, jaunajā Aizkraukles novadā apvienoti seši līdzšinējie novadi. Būtiskas pārmaiņas gan reforma nav nesusi, vien pievienoto novadu domes kļuvušas par pagastu apvienības pārvaldēm, bet līdzšinējās pagastu pārvaldes par pakalpojumu centriem. Ministrijā šādu modeli akceptē, tomēr cerot, ka nākotnē pagastu apvienības nebūšot nepieciešamas

Plāksnīte pie Jaunjelgavas nu jau bijušās novada domes joprojām tā pati vecā, bet jaunais nosaukums ir tik garš, ka pat darbinieki to īsti nespēj atcerēties.

Jaunizveidotā pagastu apvienība, kādas tagad ir visos pievienoto novadu centros, esot kā starpposms starp pagastiem un novada domi. Savukārt pagastu pārvalžu vietā tagad izveidoti pakalpojumu centri. “Toreizējā novada pagastos bija liela decentralizācija. Viņi paši lēma par savu kultūras dzīvi, izglītību un citām nozarēm, tagad mainījies ir tas, ka ir centralizēta metodiskā vadība šajās nozarēs. Savukārt pagasta pakalpojuma centra pārziņā ir palikusi saimnieciskā daļa,” saka Evija Vectirāne, sabiedrisko attiecību speciāliste, Aizkraukles novada domes deputāte.

Sērenes bijušajā pagasta pārvaldē satiktās darbinieces teic, ka nekas neesot mainījies, bet jaunizveidotās apvienības gan esot tikai vēl viens posms administratīvajā aparātā, kas neesot vajadzīgs ne darbiniekiem, ne iedzīvotājiem. “Viņiem droši vien, ka nav ko darīt, tāpēc vispirms sadala, tad atkal savieno. Nedod normāli strādāt, jau visi cilvēki pierada, atkal vajag ko mainīt,” saka Sergejs, Aizkraukles novada iedzīvotājs.

“Varēja arī nebūt, jo tagad visa tā informācija tiek novirzīta no novada centra uz Jaunjelgavu, un tad tā mums nāk atpakaļ dubultā. Vadītājs nosūta informāciju, kancelejas meitenes un mēs ķeramies pie tā darba, kas būtu jādara,” saka Aivars Strazdiņš, Sērenes pagasta pakalpojumu centra vadītājs.

Skaidrojums, kāpēc izveidotas pagastu apvienības, gan esot visai vienkāršs - Aizkraukle kā administratīvais centrs esot pārāk mazs lielajam novadam. “Te pat bija situācija, ka Aizkrauklē uz vietas bija mazāk darbinieku nekā vienā otrā apvienojamā novadā, tāpēc mēs izmantojām potenciālu, kas bija šajos diezgan spēcīgajos novados, būvējām struktūru tādā veidā. Tas arī nebija mazsvarīgs faktors,” pauž Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors. “Piecas vienības, kas operatīvi darbojās, un koleģiāli izrunā un pārrunā jautājumus savās apvienībās gan plānojot budžetu un skatoties visas lietas. Domāju, ka tas ir optimāls modelis,” atzīst Dainis Vingris, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Nolikums paredz, ka apvienības patstāvīgi varēs darboties projektos, kas nepārsniedz 10 000 eiro, bet pakalpojumu centri projektos līdz 5000 eiro. Ministrijai pret šādu modeli iebildumu neesot, tomēr, esot cerība, ka nākotnē nepieciešamība pēc pagastu apvienībām varētu izzust.