Aizkraukles novadā šovasar bez ūdenspriekiem

Aizkraukles novada tūrisma pakalpojumu sniedzējus negaidīti un nepatīkami pārsteidzis maijā saņemtais paziņojums, ka sakarā ar Pļaviņu HES dambja remontdarbiem Daugavā no 14. jūlija līdz augusta beigām būtiski tiks pazemināts ūdenslīmenis. Tūristiem tikšot liegta peldlīdzekļu izmantošana Daugavā, bet uzņēmējiem pilnvērtīga līgumu izpilde.

Viesu namā “Kalnavoti” Kokneses pagastā Daugavas viļņos atpūtu bauda laivotāji. Kā stāsta viesu mājas saimnieks, pēc divus gadus ilgušajiem kovida ierobežojumiem tūrisma sezona sākusies cerīgi. Vietas esot rezervētas jau visai vasarai. Cerību atgūties gan esot sagrāvis maijā saņemtais paziņojums par Pļaviņu HES plānotajiem remontdarbiem, kas nozīmē būtisku ūdens līmeņa pazemināšanu jau no 14. jūlija. “Ja nolaiž to ūdeni, tad ļoti lielā attālumā ir sekls, mēs vairs nevaram līdz turienei tikt. Tās laivas varam līdz turienei aizvilkt kaut kādā veidā, varbūt arī pontonus, bet, kā līdz tiem tikt? Jābūt kaut kādiem gājēju celiņiem, kaut kam sakārtotam,” saka Jānis Dzenis, z/s “Kalnavoti” īpašnieks.

HES remontdarbi aktīvajā tūrisma sezonā būtiski ietekmēs ne tikai ap 20 viesu māju darbu Aizkraukles novada abos Daugavas krastos, bet arī citus ūdens atpūtas pakalpojumu sniedzējus. “Mūsu uzņēmēji slēdz līgumus ar kāzu rīkotājiem pat gadu, pusotru iepriekš. Kāzinieki noslēdz līgumus ar kuģīšiem, ar viesu mājām. Saplāno braucienus, kā piekļūt pie viesu mājas, kā atbraukt. Viss šis plāns viņiem izmainās un nevar notikt,” saka Anita Šmite, Aizkraukles novada pašvaldības tūrisma nodaļas vadītāja.

HES tehniskais direktors Andris Zēģele pauž: “Es gribētu tomēr uzsvērt, ka Daugavas HES ir stratēģiski uzņēmumi, kuriem ir neatsverama nozīme valsts enerģētikā, īpaši Pļaviņu HES, kas saražo vairāk nekā pusi no visas Latvijā saražotās “zaļās” elektroenerģijas. Vasara diemžēl ir tas periods, kad ir visatbilstošākie apstākļi šādu darbu veikšanai.” 

To, ka īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos HES ir svarīga loma ekonomikā, uzņēmēji nenoliedz, bet, viņuprāt, ir jāmeklē kompromiss un jāsāk ar savstarpēju komunikāciju, paziņojot par gaidāmajiem darbiem gadu vai vismaz pusgadu iepriekš

HES direktors skaidro, ka darbi tiekot plānoti divus līdz trīs gadus iepriekš, bet skaidri zināt, kad tie tikšot uzsākti, varot vien tad, kad iegūti visi saskaņojumi, noslēgti līgumi ar būvniekiem. Tomēr sola komunikāciju uzlabot. “Mēs noteikti apņemamies ziņot. Tūlīt pēc svētkiem izziņosim par plānoto nākamgad ar atrunu, ka tas var mainīties, bet vismaz būs informācija. Atzīstu, varējām nostrādāt labāk.”

Par šogad radītajām problēmām uzņēmēj vēstuli ar pretenzijām nosūtījuši Ekonomikas ministrijai, prasot daļēju zaudējumu kompensāciju.



#SIF_NVZ2022