Aizsāk tradīciju piemiņas dienā rīkot zinātniskos lasījumus

Lai arī pirms 105 gadiem 6. marts nāca ar traģisku vēsti – pārpratuma kaujā pie Airītēm bojā gāja latviešu nacionālā karaspēka pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks un vēl vairāki viņa vīri –, mūsdienās šis datums ir kļuvis par nozīmīgu dienu, lai runātu par izcīnīto Latvijas brīvību. Šogad piemiņas brīdis papildināts ar Latvijas Kara muzeja pētnieku zinātniskajiem lasījumiem par latviešu karavīru svešumā. 

Lai arī Latvijas valsts labā pulkvedim Oskaram Kalpakam sevi pierādīt izdevās vien neilgu laiku, viņa personība kļuvusi par simbolu pašaizliedzībai, patriotismam un cilvēciskumam. Airītes – vieta, kur pirms 105 gadiem 6. martā pārstāja pukstēt viņa sirds –, nu kļuvusi ne tikai par muzeju. Tā tiek attīstīta, lai arvien vairāk ikvienu ciemiņu iepazīstinātu ar Latvijas karavīru dažādos laikaposmos un valstīs. Tā šogad pirmo reizi pamati tika likti tradīcijai – šo piemiņas brīdi papildināt ar zinātniskajiem lasījumiem par latviešu karavīru svešumā 20. un 21. gadsimtā.  

“Latvieši bija ne tikai arāju tauta, bet vienmēr blakus arklam latvieši vienmēr turējuši godā arī zobenu. Varbūt ar tādu nelielu uzsvaru arī šodienas pasākums ir vērsts,” saka Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs.

Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere: “Viens no lielākajiem mērķiem šajā brīdī ir tieši sabiedrības izglītošana, un mēs vēlamies mūsu speciālistu zināšanas aizvest arī uz reģioniem.”

Latviešu karavīrs karojis teju vai visās pasaules malās no Kubas līdz Korejai un Vjetnamai. Pētnieks Kristaps Pildiņš uzsver, lai arī kādi iemesli latviešu karavīrus aizveda uz citām zemēm, piemēram, bēgot no Padomju Krievijas represijām pēc Otrā pasaules kara, viņi vienmēr kaujās izcēlušies ar drosmi. Latvijas Kara muzeja NBS un Mūsdienu vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Kristaps Pildiņš: “Lai tas bijis Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš, Latvijas neatkarības karš. Un šajā ziņā arī visi aukstā kara konflikti gan Vjetnamā, gan Korejā, gan Afganistānā un citviet.”

Ar reāliem stāstiem par piedzīvoto un iegūto misijās Irākā un Afganistānā dalījās Latvijas bruņoto spēku pārstāvji. 

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks, pulkvežleitnants Edmunds Svenčs: “Spēja darboties ar dažādām kultūrām, dažādām arī ticībām. Cilvēkiem, kas nāk no pavisam savādākiem sociālajiem slāņiem. Un pāri visam. Laikam tā mana spēja nolikt malā savu ego, saprast, kāda ir mana misija. Tad nu viņai arī kalpot.”

Klausoties karavīru stāstos un veicot dažādus uzdevumus, šī diena bija kā dzīva vēstures stunda arī jauniešiem. 

Šobrīd muzeja ēku komplekss jau ir papildināts ar kaujas priekšposteni, kādi bija starptautisko misiju nodrošināšanai, vasarā durvis vērs renovētā saimniecības ēka, kas būs dažādu aktivitāšu centrs.