Aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā arī Druvienas kultūras nams

Acu skatiens, ieejot Druvienas kultūras namā, vispirms veras pāri foajē telpai - aiz režģota nodalījuma redzama vieta garderobei, bet tad, paveroties uz otru pusi, daļa apgleznotas sienas. Dodoties vēl tālāk, skats patiešām iespaidīgs - apgleznotas ir visas sienas.

Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis stāsta: “Tiem zīmējumiem, gleznojumiem var redzēt - viss gada gājums te ir. Ja vēl tā rūpīgāk paskatāmies, arī cilvēka mūža gājumu var izsekot līdzi. Un tie cilvēki ir, kurus 1982. gadā drīkstēja parādīt, ka Druvienā tādi ir. Šajos laikos būs vēl kādi 5 - 6 vai vairāk klāt, kurus nedrīkstēja dažādu iemeslu pēc parādīt, piemēram, kuri pēc kara aizbraukuši uz ārzemēm.”

Monumentālie interjera sienu gleznojumi, kuru tematika saistīta ar Druvienas kultūrvēsturi, ir mākslinieku Brigitas un Ralfa Jansonu darināti un ir viena no kultūras nama vērtībām. To vidū arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu oriģinālie metālkalumi un tradīciju zālē izvietotais panno “Druvienas dziesma”, ko veidojusi māksliniece Helga Melnbārde-Krisberga.

“Tas tiek sagatavots īpaši, katra flīzīte apstrādāta un dedzināta, pēc tam iesēdināta sienā. Liekas, ka ir tā kā glezna piekārta, bet tā nav. Flīzes ir iesēdinātas vispirms sienā iekšā, un tad tām ir uzlikts virsū rāmis. Darbi viņai ir tikai 8 šāda veida, un tas ir viens no tiem astoņiem ļoti vērtīgajiem. Mākslas darbu katalogā viņš ir iekšā,” skaidro Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene.

Par kultūras nama vērtībām tās vadītāja stāsta ar mierīgu sirdi, bet vien pirms pāris gadiem bijušas bažas, ka tās varētu zaudēt. Gulbenes novada pašvaldība prātojusi ēku nojaukt, jo ir sliktā tehniskā stāvoklī un uzturēšanas izmaksas ir dārgas - iedzīvotāji savāca ap 200 parakstu un iesniedza vēstuli gan pašvaldībai, gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei, lai sienu gleznojumiem un metāla mežģīņu kalumam tiktu noteikts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss.

Pašvaldībā norāda, ir labi, ka vērtības ir apzinātas un atzītas, bet nav bijusi doma nojaukt kultūras namu. Runa bijusi par ēkas administratīvo daļu, kas tika atzīta par ekspluatācijai bīstamu. Bet tagad jādomā citi risinājumi, ko ar to iesākt, jo lai arī pieminekļa statuss noteikts pašam kultūras namam, tas viss ir vienots komplekss un visas darbības būs jāsaskaņo ar Nacionālās mantojuma kultūras pārvaldi.

Pašvaldība gan nav bijusi pret iedzīvotāju iniciatīvu iekļaut kultūras namu aizsargājamo pieminekļu sarakstā, taču papildus finansējumu remontdarbiem vai restaurācijai šis statuss līdzi nedod.

Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Gundega Ķikuste pauž: “Labā ziņa ir tāda, ka esam apzinājuši valstiska līmeņa vērtības, bet tas, kas varbūt nav tik veiksmīgi, tas, ka šobrīd ar visām būvniecības izmaksām, būs šis restaurācijas koeficients. Un, ņemot vērā, ka tas nav valsts nozīmes, bet reģionālās nozīmes piemineklis, tad tie ir pašvaldības budžeta līdzekļi.”

Kādām mazākām arhitektoniskām izpētēm pašvaldība var pretendēt uz Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Nacionālās mantojuma kultūras pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne rakstiskā vēstulē piebilst, ka deviņdesmitajos gados un vēlāk daudzi padomju perioda objekti ir zuduši vai radikāli pārbūvēti, tādēļ nākotnei svarīgi saglabāt mākslinieciski augstvērtīgākos, raksturīgākos un autentiskākos.

Jāpiebilst, Druvienas kultūras nams līdz mūsdienām saglabājies praktiski neskarts. Autentiskuma pakāpe ir atbilstoša valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai.


Foto: Druvienas kultūras nams, Facebook