Bīstami un neapdzīvoti daudzdzīvokļu nami diezgan bieži atrodas tuvu sabiedriskām vietām. Arī Kupravā, Viļakas pusē, redzama kontrastiem bagāta aina. Blakus cita citai ir vairākas tukšas piecstāvu ēkas, gan arī apdzīvotas renovētas mājas. Uz sabrukšanas robežas esošie īpašumi pirms 20 gadiem pārdoti privātīpašniekiem.
Nozares eksperti uzsver, ka dzīvojamā fonda novecošanas, namu nojaukšanas un labiekārtošanas jautājumi saistīti ar virkni citām problēmām.
SIA “CDzP” juriste Evita Šīrante: “Pēc 1993. gada dzīvojamais fonds tika uzbūvēts aptuveni ap 2% tikai. Arī valstiskā līmenī, lai atjaunotu vai uzbūvētu jaunas šīs te dzīvojamās mājas, ir ļoti, ļoti nepilnīgs šis regulējums, kā arī mājokļu politika nav izstrādāta.”
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis saka: “Rīgā ir ekonomiski izdevīgi to atjaunot, pārbūvēt, saremontēt un tālāk pārdot potenciālajiem pircējiem, savukārt reģionos šīs pārdošanas cenas ir tādas, ka vienkārši to nav ekonomiski izdevīgi darīt. Diemžēl tās daudzdzīvokļu ēkas nepaliks mazāk. Tās šādā stāvoklī varētu tikai pieaugt.”
Novārtā pamestas daudzdzīvokļu mājas atrodas arī Daugavpils apkārtnē, Balvos un citviet visā Latvijā. Par situācijas ķīlniekiem ar bīstamu daudzdzīvokļu namu ciema centrā kļuvuši arī Rēzeknes novada Lendžu pagasta iedzīvotāji. Viņiem ir neizpratne, kādēļ nekas netiek darīts situācijas labā – esot skaidrs, ka ēka nav ne skaista, ne droša.
Māja pieder uzņēmumam “Juridiskie darījumi”, kas pirms vairāk nekā 15 gadiem to ieguva izsolē. Tās pārstāvis Valērijs Petrovs informē, ka, lai arī interese ir zema, centīsies īpašumu pārdot.
Viens no veidiem, kā mudināt pašvaldību aktīvāk rīkoties, ir iedzīvotāju parakstu vākšana, savukārt pašas pašvaldības privātīpašniekiem, kas nerūpējas par sev piederošo objektu, var pat trīskārši palielināt nekustamā īpašuma nodokli, tomēr ne vienmēr tas dod vēlamo rezultātu.
SIA “CDzP” juriste Evita Šīrante: “Šī te nodokļu paaugstināšana ne vienmēr ir šis mehānisms, kas liks viņiem šo ēku savest kārtībā. Te jau ir valstiskā līmenī jāsakārto šis jautājums. Vajadzētu tajā normatīvajā regulējumā dot lielāku rocību gan pašvaldībām, gan arī būvvaldei. Ja šis nekustamā īpašuma īpašnieks saprātīgā termiņā, kas viņam ir uzlikts, šo būvi nesaved kārtībā vai pats nenojauc, tad šāda atļauja tiek dota pašvaldībai.”
“Ir jau medaļai, tā teikt, otra puse – kas par to samaksās? Ja par to samaksā pašvaldība, pēc tam no šī īpašnieka nevar piedzīt, tad tā jau ir atkal nodokļu maksātāju nauda. Juridiskais regulējums paredz šīs te iespējas. Vienīgais varbūt vajadzētu, nu, es nezinu, piemēram, tām pašvaldībām, kuras šo ceļu ir izgājušas, padalīties ar pieredzi, kā pareizi noformēt dokumentus, kā tas ceļš ir ejams,” pauž Mārtiņš Vilnītis.
Pēdējos gados šāda prakse ir Krāslavas, Liepājas, Valmieras, Cēsu un vairākos citos novados, kur bīstamas daudzdzīvokļu mājas nojauktas. To vietā, piemēram, izveidoti stāvlaukumi vai lielveikali. Savukārt Skrundā un Lūznavā objektu sakārtošanu pārņēmuši arī Nacionālie bruņotie spēki.
