Valsts kapitālsabiedrību vadītājiem, daudziem šo uzņēmumu valdes un padomes locekļiem ir vienas no lielākajām algām Latvijā. Tā var sasniegt gandrīz miljonu eiro gadā. Neraugoties uz pieaugošajiem valsts budžeta izdevumiem, tostarp enerģētikas krīzes izdevumu sabalansēšanai, arī šobrīd netiek domāts par šo atalgojuma mainīgas daļas samazināšanu.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu ienākumu deklarācijas datiem, pērn lielāko atalgojumu starp visu valsts kapitālsabiedrību valdēs strādājošajiem saņēma lidsabiedrības “airBaltic” vadītājs Martins Gauss, nopelnot 829 000 eiro gadā. Gadu gaitā viņam alga ir tikai augusi. Virs 250 000 eiro gadā nopelnīja arī uzņēmuma valdes locekļi Vitolds Jakovļevs un Pauls Cālītis. “airBaltic” atbilde: “Kopš 2011. gada novembra, kad Martins Gauss pievienojās “airBaltic” kā tās izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs, uzņēmums ir veiksmīgi realizējis nopietnu restrukturizācijas programmu, kas ļāvis lidsabiedrībai atgriezties pie izaugsmes. Kopējais uzņēmuma pienesums Latvijas ekonomikai 2021. gadā bija 360 miljoni eiro no kopējā valsts IKP.”
Tālāk lielo algu topa augšgalā ir telekomunikāciju uzņēmuma “TET” vadītājs Uldis Tatarčuks ar vairāk kā 259 000 eiro pērn un iepriekšējais “Latvenergo” vadītājs Guntars Baļčūns ar gandrīz 200 000 eiro gadā, kā arī citi šo uzņēmumu valdes locekļi. SIA “TET” atbilde: “[Uzņēmuma] darbība noris brīvas un sīvas konkurences apstākļos, konkurējot gan ar Latvijas, gan citu valstu uzņēmumiem…. “TET” nesaņem valsts atbalstu vai dotācijas, tai nav noteiktas izņēmuma vai tamlīdzīgas tiesības vai priekšrocības nevienā no uzņēmuma īstenotajām darbības jomām. Neskatoties uz kopumā sarežģīto situāciju, “TET” turpina veiksmīgi realizēt apstiprināto uzņēmuma stratēģiju gan Latvijas, gan eksporta tirgos.”
AS “Latvenergo” atbilde: “Atbilstoši jaunākajiem profesionālajiem pētījumiem mēneša atlīdzība “Latvenergo” valdes priekšsēdētājam sasniedz 68% no darba tirgū maksātā līdzīga lieluma organizācijās. “Latvenergo” vadības atalgojums šobrīd ir zemāks par Latvijas Republikā noteikto iespējami lielāko atbilstoša lieluma kapitālsabiedrībās.”
Uzņēmumos, kuros valsts ir 100% daļu turētāja atlīdzību nosaka gan Ministru kabineta noteikumi, gan Pārresoru koordinācijas centra izstrādātās vadlīnijas, vadoties arī no kapitālsabiedrības lieluma un apgrozījuma. “Faktiski tā atlīdzības sistēma ir atbilstoša. To var kaut kādā mērā pamainīt, teiksim, mainīt mainīgo daļu. Bet tam jābūt pamatotam ar to specifiko nozari,” saka Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Pārresoru koordinācijas centrs arī neuzskata, ka ir kas jāmaina algu sistēmā kapitālsabiedrību vadībai, neraugoties uz šobrīd grūto ekonomisko situāciju valstī. ”Ņemot vērā ekonomisko situāciju, visticamāk, ka arī vidējais atalgojums nepieaugs tik strauji, cik tas pieaudzis iepriekšējos gados. Šos koeficientus pārskatīt tam vajadzīgs pamatojums.”
Vēl viens pamatojums, aizstāvot lielai daļai sabiedrības neaptverami lielās algas, ir tas, ka šos uzņēmumus vada augstākās raudzes speciālisti, uzskata Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs, norādot - pretējā gadījumā šie eksperti tiktu pārvilināti uz citu valstu lielu uzņēmumu vadīšanu, tas potenciāli varētu būt zaudējums Latvijai. “Saprotam, ka joprojām šis gada atalgojums, kas izskatās ļoti, ļoti liels, ir atbilstošs tirgus praksē reģionāli un starptautiski, kur aviokompānijas nozarē, kas ir tie konkurenti, cik saņem “Lufthansas” vai “SAS” vadītājs, tas ir tas tirgus, pret ko salīdzina.”
Apkopojot atbildes no vairākām atbildīgām institūcijām, secināms, ka lielās algas paliks tādā pašā apmērā, nav izslēdzams, ka tās turpinās augt, tērējot šajās algās miljonus no valsts budžeta.
#SIF_NVZ2022
