Kora dziesma “Gaismas Pils” uzrakstīta pirms 120 gadiem – to godā un zina vēl šodien. Lai arī tās vārdu autora Ausekļa mūžs bijis īss, literārie darbi un apbrīna par daiļradi dzīvo joprojām. Dzejnieka 170 gadu jubileja atzīmēta viņa dzimtajā pusē – Alojā. Lai pieminētu un cildinātu Ausekļa, īstajā vārdā Miķeļa Krogzema, literāros darbus, svētku koncertā tikušies koristi, diriģenti, komponisti, folkloristi un vietējie iedzīvotāji.

Lai arī dzejnieks mira 28 gadu vecumā, viņš paguva daudz – bijis folkloras vācējs, tulkotājs, iestudējis teātra izrādes un rakstījis satīras. Viņa pēcteči stāsta – tolaik, kad Auseklis bijis skolotājs, viņš cīnījies par to, lai mācības skolā būtu latviešu valodā. 

Baiba Krogzeme, Latviešu folkloras krātuves pētniece: “Uzskatīts, ka latviešu valoda ir par mazu un par šauru, ka tā ir zemnieku valoda, nevis tautas valoda. Bet Auseklis, līdzīgi kā Rainis, ar saviem tulkojumiem parāda, ka latviešu valodā var tulkot arī Šilleru un citus vācu, krievu autorus.”

Noslēguma koncertā “Tautai, Gaismai, Brīvībai”  atklāts arī jaunais dzejas krājums “Gaismas Pils”. Koncertā piedalījās arī kori no Valmieras - jauniešu koris “Skan” un Valmieras mūzikas skolas “Sol la re” - dziedot vairākus skaņdarbus, kuru teksta autors, protams, ir Auseklis. 

Irēna Zelča, kora “SKAN” mākslinieciskā vadītāja, diriģente: “Skaisti ļoti. Vajag tā. Mums vajag zināt pagātni. Ja nezinām, kā tad mēs varam dziedāt Imanta Kalniņa dziesmu, ja nezinām Ausekli un “Gaismas pili” un Jāzepu Vītolu? Tie ir mūsu pamati.”

Auseklis tolaik arī bijis zināms kā sabiedriski aktīvs cilvēks – bijis dumpinieks, iestājoties par nacionālās pašapziņas celšanu un bijis dedzīgs, spriežot par tautas gaišāku nākotni un latvju saknēm.

Ikgadējie svētki rāda – Ausekļa mantojums nav zudis. To laikā, jau 15 gadus, rīko arī konkursu jaunatnei “Kas mēs bijām, esam, būsim!”. Līdz šim piedalījušies 132 jaunie komponisti, kas sacer dziesmas koriem.