Jau kopš vasaras liela daļa koru kolektīvu atsākuši mēģinājumus. Kamēr profesionālie kori var dziedāt visi kopā, amatierkolektīviem joprojām jāievēro divu metru distancēšanās. Diriģenti uzskata – šādi ierobežojumi ir nepamatoti.
Jauniešu koris “Balsis” mēģinājumus atsāka jūnijā. Lai ievērotu sanitārās prasības un divu metru distanci, dziedātāji dalījās divās daļās. Šādā veidā mēģinājumi notiek joprojām. Jaunākie grozījumi MK noteikumos distancēšanos vairs neparedz tikai profesionālajiem koriem, kādi Latvijā ir četri. Diriģents Ints Teterovskis uzskata – šāds izņēmums amatiermākslas kolektīviem ir diskriminējošs. Lūdzot pamatotu skaidrojumu, viņš nosūtījis vēstuli Kultūras un Veselības ministrijām.
Ints Teterovskis, diriģents, kora “Balsis” mākslinieciskais vadītājs: “Dotajā mirklī ir zināma duāla situācija. Daudzi kori jau mēģina, ne visiem sanāk ievērot tās divu metru distances, bet arī, ja skatāmies publiskās vietas, kur koncerti, kādas norises, izcelti ir amatierkori. Bet arī Kultūras ministrijas koncertos bieži redzi – koris neievēro tos divus metrus. Kāpēc profesionāli kolektīvi var muzicēt? Tad ir tāds retorisks jautājums - mums viņi mazāk svarīgi?”
Kultūras ministrija rakstiskā atbildē skaidro – ierobežojumus neattiecina uz profesionālajiem koriem, jo tos var uzskatīt par darba kolektīvu. Fragments no ministrijas vēstules: “Kolektīva dalībnieki atrodas kopā ikdienā, savukārt amatierkolektīvi sapulcējas atsevišķas reizes nedēļā papildus savām ikdienas gaitām, tādējādi palielinot infekcijas izplatīšanās risku.”
Neizpratni, kāpēc tieši amatierkolektīvus saista ar augstu infekcijas izplatības risku, pauž arī jauktā kora “Valmiera” dalībnieki. Lai gan kolektīvam ir pieejamas plašas telpas, kas nodrošina iespēju mēģināt visiem kopā, atšķirīgie noteikumi koristiem šķiet negodīgi.
Noteikto divu metru distancēšanos infektologi pamato ar to, ka dziedāšanas laikā korista izelpā veidojas daudz sīku pielienu. Šis aerosols gaisā spējot uzturēties ilgāk un izplatīties daudz tālāk. Tikmēr jauni pasaules pētījumi apšauba, ka kordziedāšanu var uzskatīt par bīstamu inficēšanās avotu.
“20.augustā BBC nopublicēja pēdējo pētījumu, kur skaidri, gaiši parādīts, ka runāšana ar dziedāšanu absolūti ne ar ko netšķiras, ietekme ir pilnībā adekvāta, identiska,” saka Teterovskis.
“Iespējams, tas īsti objektīvi un pārbaudīti nav, ka dziedāšana ir tā viskaitīgākā lieta. Un īsti labi nav, ka tā publiskā telpā tieši par dziedāšanu tiek runāts. Esam drusciņ tādā kā pabērna lomā,” ReTV Ziņām atzina diriģents Mārtiņš Klišāns.
Tikmēr Veselības ministrija balstās uz pētījumiem, kas dziedāšanu saista ar papildu infekcijas izplatības risku. Speciālisti atsaucas uz gadījumiem, kad tieši kordziedāšana veicinājusi slimības uzliesmojumus: “Kā rāda pieredze, tieši dziedāšana koros veicinājusi uzliesmojumus ar lielu cilvēku skaitu, kas valstī radījis diezgan nopietnus sabiedrības veselības riskus. Lietuvā bija liels uzliesmojums, raksta, ka profesionālie dziedātāji, bet tas parāda nodarbes augsto risku,” atzīst VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Šobrīd, kad sācies mācību gads un ieceļošana valstī joprojām ir iespējama, mīkstināt ierobežojumus ministrija negrasās. Par to varēšot domāt vien tad, ja infekcijas izplatības riski un saslimstības rādītāji valstī saglabāsies zemi. Tikmēr kora diriģenti cer uz racionāliem lēmumiem.
