Angļu valodas skolotāja atklāj sevī gleznošanas talantu

Inese Dzerkale dzīvo un strādā Rīgā, bet viņas dzimtā vieta ir Līvāni, kur pagājusi bērnība un skolas gadi. Gleznošanai viņa pievērsās pavisam nesen – pirms pusgada.

Jaunā gleznotāja Inese Dzerkale stāsta: “Pēc izglītības es esmu tulks. Esmu pabeigusi Ekonomikas un kultūras augstskolu, bet par tulku es nekad neesmu strādājusi, jo uzskatu, ka mans dzīves aicinājums ir strādāt skolā ar bērniem. Jau sešus gadus strādāju Emīla Dārziņa mūzikas skolā par angļu valodas skolotāju. Strādāju gan ar maziem, gan ar lieliem bērniem.”

Pagājušā gada rudenī angļu valodas skolotājai tapa pirmie mākslas darbi. Viņa sāka ar pasteļkrītiņiem, bet tad pārgāja uz eļļas krāsām. Līdz tam ar zīmēšanu vai gleznošanu Ineses dzīve nebija saistīta.

Inese Dzerkale: “Pats pirmais mēģinājums bija tad, kad man bija gadi pieci. Es uz rūtiņu lapas no klades uzzīmēju daudz punktiņu ar flomāsteru dažādās krāsās. Vecāki bija sajūsmā, ka meita kaut ko tādu uzgleznoja, un pierakstīja mani uz pulciņu, kur man vajadzēja uzzīmēt vai nu cālīti, vai pelīti. Man tas neizdevās, un ar to arī beidzās tā viena diena. 16 gadu vecumā es sapazinos ar Līvānu gleznotāju Ināru Alpajevu, kas turpmāk palika par mana bērna vecmāmiņu. Viņa bija mans pirmais iedvesmotājs.”

Iedvesma aizveda Inesi uz Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skolu, kur viņa aptuveni vienu gadu apmeklēja mākslas nodarbības, bet tolaik viņa nebija gatava turpināt nopietni nodarboties ar gleznošanu, tādēļ tālākais dzīves ceļš Inesei saistījās ar angļu valodu.

“Pēc daudziem gadiem kaut kas manī bija uzkrājies, un es sāku just vajadzību pēc savas iekšējās pasaules izpausmes. Vienu dienu, sēžot pie ģimenes galda, es paziņoju, ka rīt sāku gleznot. Tad es sapirkos materiālus, pasteļkrītiņus, sāku pamazām ar ļoti vienkāršiem zīmējumiem: ābols, vīnogas, zvēri. Tā pamazām es sāku arī likt savus zīmējumus sociālajos medijos. Un cilvēkiem sāka patikt, ko es daru,” stāsta Inese Dzerkale.

Cilvēku atsaucība deva stimulu turpināt gleznot, un nesen Inesei tika piedāvāta iespēja veidot gleznu izstādi logos. Šobrīd viņas darbus var aplūkot Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skolas izstāžu nama logos - Līvānos, Rīgas ielā 12. Tagad Inese sevi aktīvi pilnveido - vakaros, kad ir brīvs laiks, smeļoties pieredzi un zināšanas gan internetā, gan citos informatīvajos resursos. Viņa daudz mācās no citiem māksliniekiem, pētot viņu darbus.

Inese Dzerkale: “Visvairāk man patīk gleznot dabu un cilvēku, cilvēku emocijas. Cilvēks ir ļoti sarežģīts pēc savas dabas, un tur var ļoti daudz ko parādīt. It īpaši sievietes daba, es domāju, ka tā ir ļoti neizsmeļama, harmoniska. Gan ārējais izskats, gan iekšējā, dziļā pasaule. Tas rada tādu harmoniju, ko es gribētu parādīt savos darbos.”

Ineses Dzerkales gleznojumu izstādi Līvānu mūzikas un mākslas skolas izstāžu nama logos varēs aplūkot līdz 15. aprīlim katru dienu no pulksten 10:00 līdz 18:00. No 19. aprīļa izstāde būs skatāma Jersikas tautas nama logos.