Pirmajā pasaules karā, 1917. gada septembra sākumā notika vērienīgs Vācijas armijas uzbrukums Rīgai. Mazās Juglas kaujā, kas norisinājās Ikšķiles apkārtnē, piedalījās arī vairāki tūkstoši latviešu strēlnieku, kuri tolaik bija Krievijas armijas sastāvā. Karojošās puses cieta milzīgus zaudējumus. Pēc kaujām ap 1000 latviešu karavīru tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Mūsdienās radīta datu bāze, kas apkopo ziņas par šo kauju dalībniekiem, drīzumā kļūs pieejama ikvienam.
Latvijas, Vācijas un Krievijas arhīvos atrasto informāciju liekot kopā kā mazus puzles gabaliņus, ikšķilietis Kaspars Špēlis izveidojis unikālu datubāzi par kritušajiem latviešu strēlniekiem 1917. gada septembrī notikušajā Mazās Juglas kaujā. “Par vienu 24 stundu garu notikumu ir mūsu vēsturē 1500 bezvēsts pazudušu cilvēku, vismaz tā viņi tikuši uzskatīti,” stāsta Kaspars Špēlis, kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs.
Līdzās informācijai par strēlnieka vārdu, uzvārdu vai rotu, Kaspars datē un apraksta arī daudz personiskāku informāciju. “Kā, piemēram, šeit par tādu Krūmkalnu. Mēs zinām, ka viņš ir dzimis 1895. Gadā, pirms kara ir bijis zemnieks Aizputes apriņķī, latviešu strēlniekos ir pieteicies brīvprātīgi,” saka Kaspars Špēlis.
Kaspars ReTV gan atzīst, ka ne tik viegli gājis ar arhīvos pieejamās informācija tulkošanu, jo īpaši krievu valodā rakstītos latviešu strēlnieku uzvārdus. “Uzvārds - Jānis Āboltiņš. Kādā citā vietā viņš būs Īvāns Āboltiņš, kaut kur citur viņš būs Jānis Āboliņš. No vienas puses varētu šķist, ka te ir runa par trim dažādiem karavīriem, un tas tā arī varētu būt, bet, jo tu vairāk sāc informāciju meklēt, jo sāc saskarties aizvien biežāk ar tādiem gadījumiem, kad patiesībā tas ir viens un tas pats cilvēks,” pauž Kaspars Špēlis.
Kaspars šim projektam jau veltījis divus gadus. Viņš uzsver, brīdī, kad arhīvos izdodas atrast kādu jaunu pavedienu, rodas azarts izzināt vēl. Tāpat informācija tiek iegūta, lasot karavīru atmiņu stāstus. “Protams, mēs varam uzskatīt, ka šī ir pagātne, tas ir sen noticis notikums, ka tie ir tikai vārdi, bet tie nav tikai vārdi, zem tā ir kaut kāds stāsts, un tā ir arī mūsu dzimtas vēsture.”
Ikdienā Kaspars strādā kultūras mantojuma centrā “Tīnūžu muiža”, kur izveidota Mazās Juglas kaujai veltīta ekspozīcija. Šogad pie centra tiks uzstādīts digitālais stends, kurā tiks publicēta arī Kaspara apkoptā informācija par latviešu strēlniekiem. Kaspars Špēlis: “Vēlētos aicināt atsaukties cilvēkus Latvijā, kuriem viņa ģimenes locekļi ir bijušie Pirmā pasaules kara dalībnieki, latviešu strēlnieki. Pēkšņi kāda ģimene varētu uzzināt, ka viņu radinieks ir piedalījies šajās kaujās, piemēram, ir apbalvots par drosmi šajā notikumā.”
Kā ReTV skaidro Kaspars, arhīvos atrastas tiešas un netiešas norādes, kur kritušie karavīri apglabāti.
#SIF_NVZ2022
