Apvienojoties ieguvumu, visticamāk, nebūs nevienam

Viens no iespējamajiem variantiem, kā izpildīt Satversmes tiesas lēmumu par Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošanu, ir novadam pievienot arī Jelgavas pilsētu. Abās pašreizējās pašvaldībās pretēji reformas virzītājiem gan uzskata, ka tā būs tikai kārtējā robežu pārbīdīšana, kas ieguvumus nenesīs ne pilsētai, ne laukiem.

Jelgavas apvienošanu ar apkārtējiem novadiem jau paredzēja sākotnējais administratīvi teritoriālās reformas (ATR) modelis. 2019. gadā notika arī modelēšanas sapulce pilsētas un novada speciālistiem. “Toreiz mēs aizpildījām tabulu analīzei, visi faktiski nākotnē nesaskatīja nekādus ieguvumus,” pauž Modris Jansons uzņēmējs, modelēšanas sapulces organizators.

Jautājums par Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada apvienošanu atkal kļuvis aktuāls saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu, kas par neatbilstīgu atzinis Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošanu. Tomēr nekas nav mainījies abu pašvaldību uzskatos, jo neskaidrību par iespējamo kopdzīvi joprojām ir ļoti daudz. “Kadastrālā vērtība mainīsies - vai, nē? Ja grib vienādus pakalpojumus, tad dodiet atbildi – vai pilsētā samazinās? Ja, jā, mēs ar abām rokām plaukšķināsim, vai laukos pieliks?” saka Jurijs Strods, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks,

Valstspilsētās ir ne vien dārgāka zemes kadastrālā vērtība, bet arī plašāks pakalpojumu klāsts. Turklāt nosacījumi pilsētai un laukiem dažās jomās atšķiras. “Sabiedriskais transports. Novads neapmaksā sabiedriskā transporta pasūtījumu un nesedz starpību. To dara valsts, bet pilsētā to apmaksā no pilsētas budžeta. Tagad, kas notiks, ja apvienojas?” vaicā Jurijs Strods.

Ieguvums abām pusēm no apvienošanas būtu pārnovadu maksājumu samazināšanās par skolēniem. Teorētiski pilsēta varētu likvidēt vai vismaz samazināt rindu uz bērnudārzu, tomēr praksē, visticamāk, vecāki no pilsētas negribēs vest bērnu uz dārziņu padsmit kilometrus. Savukārt novada vadību vairāk uztrauc tas, ka iedzīvotāju skaits pilsētā ir gandrīz uz pusi lielāks nekā novadā, tādējādi novada pārstāvniecība domē varētu būt mazāka.

ATR sākotnējais virzītājs Juris Pūce gan uzskata, ka tieši apvienošanās ļaus pašvaldībām attīstīties. “Pašlaik jau pašvaldības knapi spēj realizēt tādus projektus, kas tikai nodrošina esošo funkciju izpildi. Funkciju attīstībai un jaunu nozīmīgu pakalpojumu ieviešanai vai būtisku uzņēmējdarbības vides uzlabošanu pašvaldības veic tikai tad, ja ir pieejami ārēji resursi.”

Uzņēmēji piekrīt, ka vieglāk būtu attīstīt ražošanu piepilsētā, kur līdz šim saskaņojumi nepieciešami no divām pašvaldībām, bet nebūt nav pārliecināti par investoru ienākšanu laukos. Ja lēmums par valstspilsētu apvienošanu ar apkaimes novadiem tiks pieņemts, tas attieksies ne tikai uz Jelgavu, bet arī uz Liepāju, Ventspili, Rēzekni un Daugavpili, un stāsies spēkā ne ātrāk kā 2025. gadā.