Šobrīd Kristiāna Buldure un Mārtiņš Milovankins ar savu jauno busiņu ir jau Norvēģijā. Mēs paspējām abus ceļotājus notvert vēl pirms došanās ceļā, kad palikuši vēl pēdējie noslēguma darbi. Kristiāna stāsta - iecere par savu kemperi radās pirms trīs gadiem, kad sanāca nakšņot mašīnā pie jūras. “Tolaik viņi bija jau diezgan dārgi, un mēs sapratām, ka to noteikti nevaram atļauties, bet ceļot gribas, palikt pa nakti gribas, bet ne viesnīcās. Gan jau izšķirošais bija pagāšgad Norvēģija. Tur brauca ar parasto sedanu. 11 dienas izbraukājām Norvēģiju un gulējām mašīnā. Primāri mērķis bija gulēt teltī, nogulējām divas naktis teltī, tad sāka līt lietus - viss slikti, viss slapjš, slinkums telti tīt kopā. Nogulējām 11 dienas uz priekšējiem sēdekļiem. Un tad tas laikam arī bija tas - jā, mēs gribam busiņu.”
Īstā busiņa meklējumi ilga aptuveni gadu, līdz pavasarī atrada šo. Sākās darbi pie tā iekārtošanas pašu rokām. Mārtiņš saka: “Iesākumā šis bijis kravas buss. Pirmais, ko darīja - salika dēlīšus, lai būtu, pie kā stiprināt gan apšuvuma dēļus, gan visu pārējo. Tālāk bija vate. Sienās 10 centimetri, griestos - pieci. Nevajadzētu salt un nevajadzētu arī tik ātri iekšai uzsilt. Tālāk nāk apšuvuma dēlīši, tai pusē ir finieris.”
“Ar akumulatoriņu, powerbanku mēs varēsim gan lādēt telefonus, datorus, kameras un visu pārējo. Tas ir forši, viena no tādām lietiņām, kas tiešām mums būs vajadzīga un bez kā nevar. Saules panelis vēl būs uz jumta,” skaidro Kristiāna.
Iekārtojot busiņu, nācies spēlēt tetri, jo tam nav augstais jumts, tas nav arī liels - aptuveni 3,5 kvadrātmetri jeb vien 1,6 metri platumā un 2,8 metri garumā. Mārtiņš: “No grūtākā, kas bija, ir mēbeles. Tas, ka busu ir diezgan grūti smuki uztaisīt, jo nav nevienas taisnas malas.”
“Godīgi sakot, man likās, ka būs sliktāk. Vispār visā vizuālajā ziņā, skapīšos, jo es atceros, kā Mārcis ļoti čortojās par skapīšiem un visu zāģēšanu, bet es esmu patīkami pārsteigta, ka viņam ir izdevies ne tikai ievilkt elektrību, bet arī smuki sataisīt skapīšus, gultu un atvilktnītes, kas arī bija diezgan liels čakars,” uzsver Kristiāna.
“Viena no svarīgākajām sastāvdaļām noteikti ir brokastis, pusdienas un vakariņas. Ja ārā nelīs lietus un būs skaists skats, tas viss taps izvelkamā virtuvē, kur stāvēs gāzes plīts un tālāk pārtikas produkti, virtuves piederumi. Un nākamā svarīgākā lieta ir mantu krātuve,” pauž Mārtiņš.
Pirms lielā brauciena uz Norvēģiju pāris devies testa braucienā līdz Klaipēdai, lai saprastu, kas vēl pielabojams. Kā stāsta Kristiāna - ceļojumos viņi ļaujas spontanitātei un radošumam. “Tad, kad sākām vispār plānot busiņa pārtaisīšanu un ceļošanu, man likās, ka būs - lūk, pieslēgšos un sataisīšu mapīti, kur mēs brauksim. Protams, ka es nepieslēdzos un nesataisīju, tad mēs brauksim vairāk pēc sajūtām. Skatīsimies arī pēc laikapstākļiem, jo pagāšgad bijām saplānojuši, bet kādi 40% palika neapskatīti tikai tādēļ, ka Norvēģijā ir ļoti neparedzami laikapstākļi. Protams, gribētos ceļot vēl vairāk, bet tam ir nepieciešami līdzekļi un nepieciešams laiks, ko ir diezgan grūti apvienot ar 8-5 darba laiku un studijām, bet līdz šim tas ir kaut kā izdevies. Tā ir neatņemama pieredze ikvienam. Tu redzi pasauli, tu redzi dažādo kultūru. Skandināvijā, konkrēti - Norvēģijā, ir mežonīgi skaista daba, piemēram, arī pagājušajā vasarā mēs izvēlējāmies ne gluži tos parastos spotiņus, kur pārnakšņot. Gulējām ceļmalā, skatoties arī pēc citu ceļotāju ieteikumiem aplikācijā. Mēs pamodāmies blakus vienam no iespaidīgākajiem ezeriem Norvēģijā, kurš bija tirkīzzilā krāsā, otrā pusē bija kalns ar ūdenskritumu, kur nāca strauts no ledāja. Arī tā visa tauta, skaņa, viss, viss kopumā. Tas viss ir tāds sirsniņā paliekošs. Un vēl pats svarīgākais ir tas, ka tu to piedzīvo kopā ar savu cilvēku.”
