Jau vairākus gadus Latvija oficiāli ir atzīta par no trakumsērgas brīvu valsti. To nevar sacīt par kaimiņiem - Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu -, no kurienes šobrīd ierodas bēgļi kopā ar mājdzīvniekiem. Lai nepieļautu nāvējošās slimības ienākšanu un uzliesmojumu, pierobežā regulāri vakcinē lapsas un jenotsuņus.
Arī šajā pavasarī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakcinē savvaļas dzīvniekus pret trakumsērgu. Infekcijas ierobežošanai nepieciešams pusmiljons devu, kuras līdz izmantošanai uzglabā pārvietojamā refrižeratorā mīnus 20 grādos.
Lai vakcinēšana būtu efektīva, rūpīgai jābūt ne tikai devu uzglabāšanai, bet arī izvietošanai mežos. To speciālisti dara, izmantojot lidaparātu, kura kabīnē uzstādīta īpaša iekārta. PVD pārstāvis Mārtiņš Seržants stāsta: “Cilvēki uz zemes novieto noteiktu plānoto skaitu ar vakcīnu kastēm. Devu apjomu ielādē ritenī, uz kā uztin lentu. Izmešanu dozē iekārta, kura pati saprot, cik ātri tās lido, cik daudz vajag izmest uz vienu kvadrātmetru.”
Divu nedēļu ilgajā dzīvnieku vakcinēšanas procesā kopā iesaistīti četri lidaparāti. “Aviokompānijas uzdevums ir izplānot maršrutu. Darbs ir diezgan piņķerīgs. Jāievēro drošība, lai lidmašīnas savā starpā nesaskrietos,” saka Mārtiņš Seržants.
Iekārta arī fiksē katras izmestās devas koordinātas, lai pēc tam pārliecinātos par vienmērīgu pārklājumu, kas slimības ierobežošanai ir ļoti būtiski. Tāpat arī ne tikai vakcinēšana ir svarīga, bet arī mednieku iesaiste. “Tas, ko mednieki dara un ko vajadzētu darīt - sekot līdzi dzīvnieku skaitam, mazinot riskus, ka slimība atkal varētu parādīties. Populācija ir krietni par lielu, nekā tai vajadzētu būt,” uzsver Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
Mednieki nomedītās lapsas nodod dienestam, kur tālāk pārbauda vakcīnas iedarbību. Kopumā PVD trakumsērgas izskaušanai un uzraudzībai gadā tērē teju miljonu eiro.
#SIF_NVZ2022
