Ar sabiedrības atbalstu cer iekonservēt Murjāņu trasi

Savas profesionāļa gaitas Murjāņu kamaniņu trasē savulaik uzsāka olimpiskās bronzas medaļnieks Mārtiņš Rubenis, taču šobrīd gandrīz četras desmitgades pastāvējusī koka trase ir vairs tikai iecienīts apskates objekts. Teritorijas īpašniekam nav tik lielu finansiālo līdzekļu, lai trasi atjaunotu pilnībā, taču ir cerība uz iedzīvotāju ziedojumiem.

Murjāņu kamaniņu trasē pēdējo reizi sacensības notika pirms 35 gadiem. Laika zobs licis par sevi manīt - trasē nepieciešami lieli ieguldījumi, lai to savestu drošā kārtībā, kādu dienu atkal šeit varētu braukt kāds ar skrituļkamanām. Kamaniņu trase celta pirms 44 gadiem. Tās autors ir bijušais latviešu kamaniņu braucējs Rolands Upatnieks, kuru dēvē arī par latviešu bobsleja tēvu. Galvenā iecere bija izveidot vietu, kur pilnveidoties Murjāņu sporta skolas audzēkņiem.

Plašsaziņas līdzekļos minēts, ka trase uzcelta mazliet vairāk nekā divos mēnešos, taču pašreizējais tās īpašnieks Haralds Buņķis netic šai teorijai - līkumotais kamaniņu ceļš uzbūvēts deviņos mēnešos. Te ieguldīts milzīgs darbs, šobrīd svarīgākais to ir saglabāt.

Haralds Buņķis teritoriju iegādājās 1997. gadā un sākumā nemaz nezināja, ka šeit atrodas kamaniņu trase. Pandēmijas laikā objektu apmeklēja tūkstošiem cilvēku, taču viesojušies arī apmeklētāji, kuriem niezēja nagi kaut ko izdemolēt. “Jumts bija norauts. Kādam onkulim savajadzējās, novāca kādus 70 līdz 100 metrus. Tad sāku vaicāt, ko ar to trasi darīs, bet nevienam nekādas intereses nebija. Tad izdomāju, ka varētu nākotnē bērniem, mazbērniem atstāt šo mantojumu, jo tāda otra Latvijā vairs nav,” saka Haralds Buņķis, Murjāņu kamaniņu trases īpašnieks.

Kopš 1986. gada, kad izveidoja vareno Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi, būve Murjāņos palika vēsturē. Kā atzīst Haralds, tad pavasarī trasi apmeklēt ir skaistākais laiks - zied puķes, dzied putni un nāk talkotāji. Šo sestdien 23. aprīlī jau piekto reizi norisināsies kopīga trases sakopšana. Viens no plānotajiem darbiem tuvākā nākotnē ir trasei uzlikt jumtu. “Te mums ir palikuši 30 metri. Tajā vietā gribas atjaunot, ir apmēram 25 metri. Ja nav jumta, tad viss pūst momentāli.”

Blakus trasei atrodas arī trenažieru laukums ar stieņiem un īpašu vingrošanas elementu.

Ik gadu talkā pulcējas desmitiem cilvēku. Buņķis cer, ka arī šogad cilvēku atsaucība būs liela. Zemes īpašnieks plāno runāt ar Siguldas pašvaldību par atbalstu: lai gan šī ir privāta teritorija, tas ir arī sabiedriski nozīmīgs vēsturisks objekts.