Saslimstība ar tuberkulozi pēdējā desmitgadē pakāpeniski samazinājās, taču kovida pandēmijas ēnā šī slimība atkal strauji sākusi izplatīties. Ārstniecības iestādēs nonāk pacienti ar ielaistām un smagām tuberkulozes formām, kas liecina par novēlotu diagnostiku. Kā risināt šos jautājumus, šodien Pasules tuberkulozes dienā diskutēja nozares profesionāļi.
Lai gan tuberkuloze ir sena saslimšana, kuru izraisa tuberkulozes nūjiņa, mūsdienās tā aizvien ir aktuāla. Šo slimību var uzskatīt par visas sabiedrības problēmu. Kā vērtē eksperti, tuberkulozes gadījumu skaita pieaugums ir vērojams pēc dažāda veida ekonomiskām, sociālām krīzēm. Tā tas notiek arī pašlaik. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktore Ilze Pučkure: “Lai gan pēdējos gados priecājamies, ka skaitļi kļūst arvien labāki, ir mazāks skaits saslimušo ar tuberkulozi, tomēr miers ir bijis mānīgs. Lai gan pēdējos divus, trīs gadus vairāk tika runāts par Covid-19, jau pirmie dati pierāda, ka atkal pieaug tuberkulozes pacientu skaits.”
Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija liecina, ka pērn saslimstība ar tuberkulozi pieaugusi aptuveni par 20%. Gadījumu skaits sasniedz 2020. gada līmeni. Pārsvarā slimo pieaugušie, visvairāk vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Cilvēki bez pastāvīgas dzīves vietas, darba. Tādi, kuri pārmērīgi lieto alkoholu, narkotikas, ir inficējušies ar HIV. Mediķi uzsver, ka kovida pandēmijas laikā nereti pietrūka kapacitātes, lai veiktu laicīgu diagnostiku, piemēram, ģimenes ārsti bija pārslogoti, aizpildot dažādas birokrātiskas formalitātes. “Pacienti retāk griezās pie ārstiem, tā saite ar ārstiem samazinājās,” saka pneimonoloģijas galvenais speciālists, profesors Alvils Krams.
Taču ar tuberkulozi var inficēties jebkurš cilvēks. Pašlaik pacientiem Latvijā trūkst pilnvērtīgs psihoemocionālais atbalsts, kā pieņemt saslimšanu, kā ar to sadzīvot un kā uzsākt pilnvērtīgu cīņu ar to. “Atbalsta loks ir ģimene un dzīves biedrs, bet man sākumā bija riktīgi riktīgi kauns. Ar prātu sapratu, ka tā jau ir slimība un nav ko kautrēties, bet vainoju sevi, iespējams, tāpēc, ka es esmu atstājusi sevi novārtā,” stāsta bijusī tuberkulozes paciente Elīna Malašenko.
“Cilvēki reizēm pasaka – vieglāk, ka viņam ir vēzis, ne tuberkuloze. Psihoemocionālais atbalsts ir ļoti, ļoti svarīgs. Es gan nekad neesmu bijusi tuberkulozes pacientu lomā, bet gribu teikt, ka mūsu valstī tas ir nevienlīdzīgs,” saka Tuberkulozes un plaušu slimību centra Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas vadītāja Līga Kukša.
Veselības ministrija norādīja, ka ir izstrādāts plāns, kā tuberkulozes izplatību turpmākajos gados mazināt. Šis plāns ietver sabiedrības izglītošanu, plašākas diganostikas iespējas, kā arī dažāda veida atbalstu galvenokārt riska grupu iedzīvotājiem.
Foto: Freepik; ilustratīvs
