Ārkārtējās situācijas laikā pieaug vēlme pēc dabīgiem produktiem

Uz šī brīža ārkārtējo situāciju ne visi skatās caur drūmās krāsas brillēm. Ģimenes saimniecība “Mazkuģnieki 2” , kuri paši audzē un ražo veselīgus produktus atzīst, ka viņiem izdevies biznesu noturēt un pat kāpināt.

Veiksmīgs bija ne tikai pavasaris, bet arī vasara, kad, iespējams, pat bija nedaudz jūtams, ka iedzīvotāji neapzināti gatavojas Covid-19 otrajam vilnim. Arī šobrīd ārkārtējā situācija pastiprinājusi iedzīvotāju vēlmi pēc veselīgiem un dabīgiem produktiem.

Saimniecībā audzē visa veida ogas, izņemot krūmmellenes. Pēdējās ogas nolasītas vēl pagājušajā piektdienā, tas ir mēnesi vēlāk nekā citos rudeņos. Saimnieces atzīst, ka šis gads ir neparasts ne tikai Covid-19, bet arī laika apstākļi radījuši neparastas sezonas sajūtu.

Vasarā un rudenī izaudzētais šeit pārtop interesantos produktos. Elīna atzīst, ka šis patiešām bijis ļoti veiksmīgs gads, no lauka nolasīts pilnīgi viss, parasti rudeņos salnas dara savu, ne visu izdodas novākt. Arī pircēju nav trūcis, jūtami pieaugusi interese pēc veselīgiem produktiem. 

“Tā kā mēs esam Mērsragā, un visi bija sabraukuši uz savām vasarnīcām, mēs izpārdevām visus savus krājumus. Visas saldētavas iztukšotas un pat nedaudz pietrūcis. Tā kā es teiktu, ka pavasaris mērāms ar pozitīvisma zīmi. Un arī rudens izskatās ar ļoti labu bilanci, redzēsim, kā būs vēlāk”, stāsta Elīna Stojakina. 

Laura Lormane, zemnieku saimniecības īpašniece atminas, ka viņai licies, ka cilvēki jau vasarā sākuši gatavoties pandēmijas otrajam vilnim. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem rodās sajūta, ka iepirktais ogu daudzums vienai ģimenei bijis krietni lielāks. Tas liek domāt, ka tiek gatavoti pamatīgi krājumi ziemai. Turklāt ļoti tiek sekots līdzi arī produktu sastāvam:” Par cukuru es bieži vien dzirdu – vai sulās ir pievienots cukurs, vai viņas ir šķaidītas? Tagad arī daudziem ir alerģijas, līdz ar to pircējiem ir svarīgi, kas ir sastāvā. Arī pēc sevis jūtu, ka mēģinu pirkt to, kas ir veselīgāks”, tā Laura.

Laura arī novērojusi, ka Covid – 19 laikā daudzi kļuvuši par "zemes draugiem", gandrīz katrā apkaimes sētā kaut kas tiek audzēts un aprušināts.

Elīna ikdienā veido zefīrus, maršmelovus, un arī citiem interesentiem māca, kā saldumus pagatavot veselīgi. Un svarīgākais, ka visam, ko ģimene audzē, viņi meklē pārstrādes veidus. Tā šogad sociālajos tīklos viņi rādīja iespaidīga izmēra ķirbju kaudzi. Elīna un Laura smejas, ka tos šogad cilvēki Helovīna laikā pirkuši kā Ziemassvētku eglītes – interese bijusi tik liela, ka pārdevuši pat līdzi paņemto dekorāciju. Ķirbju biznesam ģimene pieķērusies brīdī, kad sapratuši, ka vajag kādu starpkultūru starp zemenēm un avenēm, kuras stādīt vienu aiz otras. 

Kad darbi uz lauka beigušies, sākas īstā rosība virtuvē, kur tiek izmēģinātas dažādas veselīgas sastāvdaļas gardumu veidošanai, piemēram, jaunie smiltsērkšķu dzinumi, kas pat tiekot pielīdzināt Latvijas žeņ šeņ.  

Nobeigumā gan izskan pārdomas, ja ārkārtējā situācija būs tikai mēnesi, tad mājražotāji varot izdzīvot. Ja šī situācija ieilgs, tad neziņa būs tā, kas radīs lielāko satraukumu. Bet garām runām pašlaik vairs nav vietas, tuvojas Ziemassvētki, kas mājražotājiem ir lielākais peļņas laiks.