“Latvija un Polija ir teju vienīgās Eiropas Savienības valstis, kas ukraiņu mediķiem pagaidu atļaujas strādāt izsniedz ātri – aptuveni mēneša laikā,” atzīst Latvijas Ārstu biedrībā. Tā Kuldīgas slimnīcā jau mēnesi strādā Alīna Čera no Mariupoles. Ārste neslēpj, ka viņai vairs nav ne māju, ne darba vietas, kur atgriezties, tāpēc nolēmusi palikt Kuldīgas novadā.
Ukrainiete Alīna Čera ik dienu iet pie tiem cilvēkiem, kuru mājas ir Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļa. Viņa te strādā jau mēnesi un cenšas sarunāties latviešu valodā. SIA “Kuldīgas slimnīca” Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Dace Upleja saka: “Daktere arī nokonsultē par medikamentu lietošanu, pārskata, iepazīstas ar mūsu medikamentu sistēmu, konsultē par manipulācijām.”
Kuldīgas slimnīcā darbu sāka divas ārstes no Ukrainas, viena jau devusies atpakaļ uz savu pilsētu Kijivu. Alīna ir no Mariupoles. Viņa ir terapeite un kardioloģe. Tur viņa bija lielas privātās klīnikas galvenā ārste, kā arī strādāja par ģimenes ārsti. No intensīvi apšaudītās pilsētas viņai izdevies izkļūt tikai tāpēc, ka bijusi privātā automašīna un veiksme. Veiksme, jo nemitīgi krītošie lādiņi mašīnai netrāpīja. Uz Latviju viņa atbrauca kopā ar 82 gadus veco tēti un suni. Alīna saka – māju, kur atgriezties, vairs nav, arī neatlaidīgi attīstītā privātā klīnika, kurai bija vairākas filiāles, ir vai nu sabombardēta, vai viss aprīkojums izzagts. Viņa nolēmusi palikt Latvijā. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Agate Zīverte pauž: “Tā problēma ir valoda, bet viņa ļoti cītīgi mācās, lai varētu turpināt strādāt Terapijas nodaļā. Es ar viņu esmu pārrunājusi iespējas par kādas specialitātes nozares papildināšanu.”
Šobrīd uzturēties Latvijā un strādāt Ukrainas civiliedzīvotājiem ļauj nokārtotā ilgtermiņa vīza ar tiesībām uz nodarbinātību. Pavisam tādas uz šo brīdi izsniegtas vairāk nekā 19 000, bet anulētas nedaudz vairāk par 30, kas nozīmē, ka cilvēki vai nu devušies atpakaļ, vai uz kādu citu valsti. Šāda vīza tiek piešķirta uz vienu gadu.
PMLP pārstāve Madara Puķe: “Tas veids, kādā tālāk Latvijā varēs uzturēties Ukrainas civiliedzīvotāji, ir ļoti atkarīgs no turpmāko mēnešu notikumiem Ukrainā un arī no Eiropas Savienības regulējuma par papildu aizsardzību cilvēkiem no Ukrainas. Gadījumā, ja cilvēks nolemj palikt Latvijā un strādāt, tad ir iespēja noformēt uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību.”
Latvijas Ārstu biedrībā informē, ka šobrīd atļaujas strādāt izsniegtas 83 ārstiem un zobārstiem no Ukrainas. Bez valsts valodas zināšanām tas paredzēts uz gadu, pēc tam ir laicīgi jāpiesakās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā. Šā brīža normatīvie akti nosaka valsts valodu zināšanas C1, tas ir, augstākajā līmenī.
Tikmēr Alīna aktīvi mācās latviešu valodu, kursus darba dēļ vairs nevar apmeklēt, tāpēc valodu apgūst internetā, regulāri vakaros, arī veltot brīvos brīžus darbā vai ceļā, un arī cer atrast individuālu skolotāju.
#SIF_NVZ2022
