Vairumam bēgļu no Ukrainas patvērumu no kara šausmām devusi galvaspilsēta, tomēr daudzi dodas arī uz Pierīgu. Bēgļu izmitināšana Pierīgā lielākoties balstās uz privātpersonu iniciatīvu. Nav arī bēgļu atbalsta centru. Tomēr Pierīgas pašvaldības noraida Iekšlietu ministres pārmetumus par nepietiekamo aktivitāti bēgļu uzņemšanā, jo risinājumi tiekot meklēti.
Atbalstu Ukrainai izteikušas visas pašvaldības, tomēr pašvaldību aktivitāte, uzņemot bēgļus no Ukrainas, ir atšķirīga. Galvaspilsēta uzņēmusi jau vairāk nekā tūkstoš kara bēgļu, bet, piemēram, Ķekavas novads - ap 170. Ķekavas novadā nonākušajām ģimenēm pirmais ceļš ved uz sociālo dienestu, kur tās tiek reģistrētas un formēti dokumenti pirmajam pabalstam. “Pirmais pabalsts, ko mēs sniedzam, ir GMI, kārtojam visus dokumentus, piešķiram SIM kartes, lai viņi var sazvanīties un kārtot tālāk visas savas vajadzības,” saka Agnese Mence-Katkeviča, Ķekavas novada sociālā dienesta vadītāja.
Vairums bēgļu ir sievietes sociāli aktīvajā vecumā, kuras vēlas pēc iespējas ātrāk atrast darbu, bet tam nepieciešams iegūt uzturēšanās atļauju vai vīzu. Atšķirībā no galvaspilsētas, kur atbalsta centrā pieejamas visas institūcijas, pašvaldībās šo jautājumu risina dažādi. Veidot savu centru gan neesot lietderīgi. “Mēs palīdzam aizpildīt anketu. Tad braucam uz Bausku. Ir bijis gadījums, kad braucām uz Rīgu, bet turpmāk esam saorganizējuši iespēju fotografēties pašvaldībā. Tur ir nepieciešama fotogrāfija. Un tad, sakrājot vairākus iesniegumus, mēs vedīsim un iesniegsim,” stāsta Agnese Mence-Katkeviča.
No Ķekavas novadā izmitinātajiem bēgļiem apmēram puse ir bērni. Kā ReTV skaidro pašvaldības pārstāve, bērnudārzi esot raduši iespēju rast papildus vietas, bet lielākais uzsvars tikšot likts uz auklīšu pakalpojumu. “Nākamais solis - mums ir pieņemts jau risinājums par to, ka arī Ukrainas sievietes var būt mūsu aukļu datu bāzē, būt par auklītēm. Viņām ir arī atvieglojums par to, ka varēs ņemt ne tikai piecus bērniņus, kā pie mums ierasts, bet vairāk, līdz ar to bērniņi varēs būt pie auklītēm, kas nāk no Ukrainas,” saka Ginta Logina, Ķekavas novada domes Sabiedrības informēšanas un marketinga daļas vadītāja.
Visskaudrāk izmitināšanas problēmas esot jūtamas Olaines novadā, kur aptuveni puse no līdz šodienai reģistrētajiem astoņdesmit bēgļiem izmitināti vienīgajā viesnīcā Olainē. Bēgļu izmitināšana Pierīgā lielākoties balstās uz privātpersonu atsaucību.
Priekšsēdētāja pirmā vietniece gan esot sarūgtināta par publiskajā telpā izskanējušo pārmetumu, ka Pierīgas pašvaldības savus bēgļus sūtot uz galvaspilsētas atbalsta centru. Pašreiz tiekot meklēta iespēja vīzu izsniegšanu organizēt caur vienoto klientu apkalpošanas centru.
Par bēgļu izmitināšanu pašvaldībām jārūpējas deviņdesmit dienas, tomēr gan Ķekavas, gan Olaines novadā bažījās, ka tad problēmu kļūs vēl vairāk, jo īres dzīvokļu Pierīgā ir maz, bet to cenas ir augstas.
#SIF_NVZ2022
