Atbildīgie dienesti komentē situāciju par vakardienas ceļu stāvokli

Sniegs, vētra un pilnībā apledojuši autoceļi - laika apstākļi, kādi bija vakar, ne tikai sagādāja daudz darba operatīvajiem dienestiem, lai novērstu postījumus, bet radīja arī lielu spriedzi autovadītājiem. Tāda situācija, kāda veidojās uz autoceļiem, nav pieredzēta pat vairākus desmitus gadu. Kā norāda nozares pārstāvji, ir jādomā, kā turpmāk par šādiem ekstremāliem braukšanas apstākļiem pēc iespējas operatīvāk informēt iedzīvotājus.

Apledojuma dēļ braukšana bija apgrūtināta, veidojās sastrēgumi, pat uz vietas stāvošu automašīnu spēcīgais vējš spēja to pūst nost ceļa. Kādā video redzams, ka arī kravas automašīna Rīgā uz apledojušā Dienvidu tilta nespēja pretoties vējam un slīd. Tikmēr citos video redzamas arī autoavārijas. Steigšanās palīgā cietušajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm šoreiz gan bija ievērojami lēnāka kā ierasts. “Protams, tie ātrumi bija ievērojami lēnāki. Priekšrocība, izmantojot skaņas un gaismas signālus, pievērsa uzmanību, ka mūsu brigādēm ir jātiek uz priekšu, ir jānokļūst uz izsaukumu. Vidēji ātrāk par 50 km/h vai 40 km/h nevarēja pabraukt, vislielākie apgrūtinājumi bija Rīgā, bet bija arī citās pilsētās. Lauku ceļi pats par sevi, protams,” norāda Raita Krišjāne, NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja.

Snigšanas un spēcīgā vēja rezultātā strauji apledoja gan valsts, gan reģionālie autoceļi ap Rīgu un 100 kilometru rādiusā, arī Kurzemē. Bija posmi, kurus Latvijas autoceļu uzturētājam nācās tīrīt un kaisīt pat trīs līdz četras reizes, tomēr veiktajiem slīdamības samazināšanas darbiem bija īslaicīgs efekts. “Šī stiprā vēja, sniegšanas un vietām arī puteņa ietekmē uz brauktuves strauji samazinājās sāls koncentrācija, kā arī tā tika nopūsta vēja ietekmē no autoceļa. Slīdamības samazināšanas darbiem autoceļi varēja slīdēt atkārtoti,” norāda Sigita Paula, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” pārstāve.

Ekstremālo laika apstākļu dēļ arī uzturētājs savu darbu varēja veikt lēnāk nekā ierasts. Lai gan iedzīvotāji tika brīdināti, ka strauji veidojas apledojums plašā valsts teritorijā, informāciju “Latvijas Valsts ceļi” izplatīja gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos medijos, par situāciju uz autoceļiem no pašiem autovadītājiem informāciju saņēma arī dispečeru dienests. Jādomā tomēr, kā turpmāk informāciju par šādām situācijām nodot vēl operatīvāk - piemēram, ar telefonu īsziņu palīdzību. “Iespējams, mēs arī rosināsim domāt par to, vai būtu nepieciešams paredzēt īsziņu izsūtīšanu gadījumā, ja ir ekstremāli braukšanas apstākļi. Atgādināšu, ka šādi braukšanas apstākļi nav pieredzēti pēdējo vairāku desmit gadu garumā. Tas ir unikāls gadījums, varam to izvērtēt. Visu klimata pārmaiņu kontekstā mums varbūt ir jāparedz, ka šādas situācijas var veidoties arī nākotnē,” saka Anna Kononova, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve.

Arī Satiksmes ministrijā apstiprina, ka šāds variants tiek apsvērts, tomēr pie šī brīža tehniskā izpildījuma tas nepalīdzētu, jo īsziņu sadalīšana notiek pa grupām un pēdējā operatīvo informāciju varētu saņemt tikai pēc dažām stundām.

Jāpiebilst, līdz ar ekstremālajiem apstākļiem Latvijas autoceļu tīklā bija vērojams arī vidējā braukšanas ātruma samazinājums - pārsvarā autovadītāji brauca piesardzīgi, tikai drosmīgākie vai pārgalvīgākie centās kādu apdzīt. Vēl vakara stundās, kad joprojām uz autoceļiem bija apledojums, ReTV Ziņu dienests novēroja, ka daļa kravas automašīnu vadītāji tomēr nolēma apstāties ceļa malā.