Atbildīgo dienestu dēļ var iet bojā īpaši aizsargājami putni un augi

ReTV Ziņas jau vēstīja par to, ka kāds meža īpašnieks Priekuļu novadā ar spēkā esošu ciršanas atļauju izcirtis savu mežu, tomēr, izrādās mežā pirms vairāk nekā gada Dabas fonda eksperti ir atraduši mazā ērgļa ligzdu. Tikmēr atbildīgās valsts iestādes pašas atzīst – savstarpējā komunikācija nav diez ko veiksmīga un bieži vien tas ir viens no iemesliem, kādēļ šādas situācijas rodas.

Lai nosargātu mazo ērgļu populāciju, pēc fiziskas vai juridiskas personas iesnieguma, var dibināt mikroliegumus. Valsts meža dienests ir atbildīgā iestāde, kas pieņem lēmumu par tā izveidošanu vai gluži pretēji noraidīšanu. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas Dabas fonds ir iesniedzis Valsts meža dienestā vairāk nekā 400 pieteikumus mikroliegumu izveidošanai, no kuriem nu jau vairāk nekā 300 ir apstiprināti un mikroliegumi ir izveidoti, nepilnos 50 gadījumos mikroliegumu veidošana ar visdažādākajiem argumentiem ir atteikta.

Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze norāda, ka pieredze ar Valsts meža dienestu ir interesanta, jo, lai arī tā ir viena valsts iestāde, tās reģionālajās vienībās ir ļoti atšķirīga attieksme pret liegumu veidošanu. Gadījums Priekuļu novada mežā gan izgaismoja arī citu problēmu nav efektīva dienestu savstarpējā komunikācija. Atbildīgā iestāde par Valsts meža dienestu ir Zemkopības ministrija, kurai kopīgi ar citām iesaistītām institūcijām būtu jārisina šie jautājumi, tomēr ReTV Ziņām neizdevās saņemt ministrijas skaidrojumu. 

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonds: “Tā komunikācija tik un tā paliek Valsts meža dienesta ziņā, esam dzirdējuši viedokli par to, ka meža īpašnieki nejūtās ar to apmierināti, ka viņiem process liekas ļoti birokrātisks, viņiem atnāk sarežģīta vēstule, pilna ar sarežģītiem terminiem, kas daudziem nav saprotama, un, protams, ka būtu labāk, ja komunikāciju varētu padarīt cilvēkiem draudzīgāku, ja ar viņiem visiem aprunātos klātienē un skaidrot, kāpēc tas ir vajadzīgs.”

Te nu atbildīgajām institūcijām gan Valsts meža dienestam, gan Dabas aizsardzības pārvaldei būtu jāsēžas pie viena galda, lai meklētu risinājumos, kā uzlabot esošo, neefektīvo sistēmu, kā rezultātā var iet bojā īpaši aizsargājami putni vai augi. Vēl viens fakts, kas situāciju sarežģī liegumu veidošana privātos mežos rada apgrūtinājumus īpašniekiem un daudzos gadījumos raisa pretdarbību un negatīvas emocijas.

“Mēs uzskatam, ka vajadzētu šo kompensāciju sistēmu pilnveidot, proti, atstāt spēkā gan šos ikgadējos maksājumus, gan piedāvāt iespēju meža īpašniekiem izvēleties, piemēram, gūstot šos ienākumus uzreiz vienreizēja maksājuma veidā, kā tas bija pirms krīzes, kad sistēmu administrēja Dabas aizsardzības pārvalde,” uzskata Latvijas Dabas fondā.

Arī mežu īpašnieki vairākkārt atbildīgajām iestādēm ir pauduši, kompensācija 160 eiro par hektāru, ir stipri par maz, lai segtu tos zaudējumus, kas rodas no neiegūtās mežizstrādes. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas dabas fonda iniciatīvas, Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrijā ir izveidota darba grupa, kas diskutē šos jautājumus, tomēr rezultāta vēl nav.

Kā ReTV Ziņām atzina Dabas aizsardzības pārvaldes vadošā eksperte Sintija Martinsone: “Ir ticis veikts monitorings, pēc tam, kad mikroliegumi ir nodibināti, un šī monitoringa ietvaros ir konstatēti gadījumi, kad mikrolieguma noteikumi netiek ievēroti ir notikušas ligzdu nojaukšanas, ligzdas koku nociršanas, pat mikroliegumu nociršana un tamlīdzīgi pārkāpumi.”

Situācija ir neviennozīmīga, tāpēc visām pusēm gan mežu īpašniekiem, gan atbildīgajām institūcijām ir jāvienojas par efektīvu komunikāciju un kompensāciju mehānismu, lai nākotnē nepieļautu gadījumus, kad tiek iznīcinātas īpaši aizsargājamu putnu mājvietas.