Atgriežoties gājputniem, arvien vairāk cilvēku dalās putnu vērojumos

Kļūstot siltākiem laikapstākļiem, arvien biežāk putnu pazinēji un vērotāji dalās ar putnu fotogrāfijām un balss ierakstiem. Vietas, kur augsne no sniega ir atsegta, kļūst par barotavām daudziem ligzdojošajiem putniem. Jau tagad lidoņi tur meklē dažādas sēklas un kukaiņus. “Ir novēroti lielie ūdensputnu bari, ziemeļu gulbji un zosis, piemēram, Svētes palienē jau no februāra vidus. Kurzemē jau sanākuši putni – gan lauku cīruļi, gan sila cīruļi ir novēroti, ķīvītes. Tāds ļoti interesants novērojums ir jūras žagata, kam ir agrākais novērojums pavasarī šogad,” stāsta Ilze Priedniece, Latvijas Dabas fonda padomes locekle.

No gājputniem manīti jau arī pirmie mājas strazdi. Palēnām, Latvijas ziemeļos kļūstot siltākam, arī šie putni būs manāmi arī visā valsts teritorijā. “Vidzemē joprojām ir liela ziemas sega, putni tur vēl arī nav pamanīti. Šobrīd tā migrācija sāksies lēni un pakāpeniski, pārsvarā Kurzemē, gar Vidzemes piekrastes daļu,” norāda Mārcis Tīrums, Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis.  

Ornitologs Mārcis Tīrums ReTV saka – putnu uzvedība un migrēšanas paradumi pagaidām pārsteigumus putnu pazinējiem nav sagādājuši. Par pašu vērošanu – šis esot gaidīts laiks. “Pavasaris vienmēr ir tāds kā atspēriena sākums. Ne vienmēr gads janvārī sākas. Citiem tas sākas pavasarī, kad putni sāk atgriezties, jo vienlaicīgi ar tādu gājputnu vērošanu mēs arī vācam datus gan ziemošanas putnu atlantam, gan arī ligzdojošo putnu atlantam,” pauž Mārcis Tīrums.

Tikmēr par aktivitāti portālā “Dabas dati”, kur jebkurš iedzīvotājs var dalīties savos novērojumos, ornitoloģe Ilze Priedniece saka: “Paskatījos tos ciparus, nav tā, ka tagad vērotu vairāk cilvēki, bet, protams, ir redzami visi novērojumi ar atlidojušajiem gājputniem. Pamazām jau tas klimats tomēr paliek maigāks un agrāk pavasaros putni sāk atgriezties, viņi saprot, ka arī šeit viņi var izdzīvot, lido ātrāk atpakaļ uz savām ligzdošanas vietām.”

Kad atkusušas būs lielākas zemes platības, purvi un meži, arvien vairāk manīsim arī, piemēram, ķīvītes, baltās cielavas un peļu klijānus. “Jau iepriekš pieminētie būs krietni lielākā skaitā, simtos un tūkstošos. Tad parādīsies ūdensputni. Šobrīd lielāko daļu ezeru klāj ledus, viņiem nav tehnisku un praktisku iespēju šeit atpūsties un baroties. Vēl viena kategorija būs meža strazdi. Silastrazdi, dziedātājstrazdi, plukšķi. Tie, visticamāk, tuvāk aprīlim būs. Tad tāda zināmāka būs žubīte cilvēkiem, kas dzirdama. Šobrīd vēl nav novēroti šādi dziedoši putni,” saka Mārcis Tīrums.

Iedzīvotājiem, kuri arī vēlas vērot putnus, ornitologi iesaka vispirms patrenēties atpazīt un fiksēt visparastākās sugas pie savas mājas, viensētā vai pilsētas parkā. Taču, ja iemaņas jau ir, Ilze Priedniece iesaka: “Svētes upes paliena, arī Dvietes paliene. Kurzemē Nīcas lauki. Tās jau ir putnu vērotājiem zināmas vietas, kur gadu no gada pulcējas ūdensputni. Arī pie jūras putni tiek vēroti. Pavasarī Kolka ir viena no labām vietām, kur vērot putnu migrāciju.”

Vēlams gan šajās dabas vietās putnus netramdīt, kā arī neiet tuvāk, lai sugu mēģinātu atpazīt. 


Foto: Freepik