Mājražotāji un amatnieki ir neizpratnē par valdības pieņemto lēmumu jau otro gadu aizliegt Ziemassvētku tirdziņus. Šajos tirdziņos varot iegūt gandrīz piecdesmit procentus no visa gada ieņēmumiem, to nevarot atsvērt ne interneta veikali, ne ielu tirdzniecība, ne pilsētu tirgi. Turklāt Ziemassvētku tirdziņos, viņuprāt, novērst drūzmēšanos esot daudz vieglāk nekā pilsētu tirgos.
Novembra beigās sāksies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet mājražotāji un amatnieki šim gada lielākajam darba cēlienam sāk gatavoties jau krietni agrāk. Kokapstrādes darbnīcā “Amatnieki” Jelgavas novadā pandēmijas dīkstāves laikā saražotas neskaitāmas skaistas un praktiskas lietas. Tirgošanās lielākoties notiekot tirgos un tirdziņos, vien šogad to esot bijis pavisam maz.
Pagalma vidū vēl aizvien stāv autobusiņš, ar kuru pēdējoreiz prece vesta uz gadatirgu, cerot, ka braucienus varēs turpināt Ziemassvētku gaidīšanas laikā. “Procentuāli no gada ienākumiem Ziemassvētku tirdziņos var nopelnīt gandrīz 50%. Tas Doma laukums vien jau ko izteica. Labi, tur dārgas vietas, bet tagad kārtīgi “griež” iekšā,” atzīst Dainis Lēgenbergs, amatnieks.
Arī citi Zemgales reģiona amatnieki ir sašutuši par Ministru kabineta rīkojumu līdz 11. janvārim atļaut visa veida preces tirgot pašvaldības norādītajās ielu tirdzniecības vietās un pilsētu tirgos, bet aizliegt Ziemassvētku gadatirgus. “Pilsētu domes mums ierādīs katram atsevišķu vietu, ko mēs nevarēsim nosaukt ne par tirdziņu, ne par ko. Un mēs nevaram izreklamēt. Mums nav tādas iespējas uztaisīt reklāmu, lai cilvēki nāk,” pauž Vitolds Ārmanis, amatnieks.
Ministru kabineta mērķis, aizliedzot gadatirgus, bijis mazināt pulcēšanos, bet, kā uzsver amatnieki, vasaras mēneši jau esot pierādījuši, ka organizētajos tirgos - atšķirībā no parastajiem pilsētas tirgus plačiem - distance tiekot ievērota daudz rūpīgāk. “Īstenībā, es domāju, tieši āra tirdzniecība teltīs ir labāka nekā tas tirgus pats. Piemēram, Jelgavas tirgū, kas man ir vistuvāk. Katrā pusē ir būdas ar drēbēm un kurpēm, pa vidu pa šauru eju staigā cilvēki. Tur ir vienkārši drūzma,” stāsta Inta Bendrupa, amatniece.
Uzņēmums “Lubeco” rakstiskā komentārā skaidro, ka visas pandēmijas laikā ieņēmumi no sukāžu, dabīgo sulu un sīrupu ražošanas samazinājušies par 40%, neraugoties uz to, ka savu produkciju tirgojot arī interneta veikalos.
Biedrība “Latvijas mājražotāji” ir neizpratnē, kāpēc pilsētu lielie tirgi var ārtelpās strādāt “sarkanajā režīmā”, bet Ziemassvētku tirdziņi - nekādā.
Biedrība gan vēl cer, ka jau tuvākajā laikā tomēr tiks rasta iespēja taisnīgākam risinājumam. Kā kompromisa variantu amatnieki un mājražotāji saredz Ziemassvētku tirdziņu darbību vismaz “zaļajā režīmā”.
