Atkal parādās idejas par Skultes termināļa projekta virzīšanu; vai saskatāmas partiju intereses?

Enerģētiskās krīzes laikā, kad tiek domāts par lielākas neatkarības iegūšanu no Krievijas, atkal pie apvāršņa parādās kādu laiku malā noliktais projekts par sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību Rīgas jūras līcī. Ja līdz šim “Skultes LNG Terminal” vadība papīru kārtošanu bija nolikusi malā, tad tagad atsācies darbs pie projekta tālākas virzīšanas. Viena no lielākajām problēmām, kas saistās ar Skultes termināli, ir ietekme uz vidi.

Tieši pēc Krimas okupācijas 2014. gadā privāta kompānija Latvijā, arī valdības ministru un dažu partiju līmenī ļoti aktīvi sāka virzīt ieceri par sašķidrinātās dabasgāzes termināla būvniecību Skultes ostas akvatorijā. Projekta mērķis - dabasgāzi no ASV piegādāt ar kuģiem un pa cauruļvadiem transportēt uz Inčukalna gāzes krātuvi. Projekta virzītājs ReTV Ziņām stāsta, ka aizvien tiek meklēti investori. Viņi arī neslēpj, lai ieceri īstenotu, nepieciešams arī valsts atbalsts un līdzdalība šajā projektā. A/S “Skultes LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš: “Kas attiecas uz pēdējo dienu notikumiem, tad esam sajutuši interesi visos līmeņos - ne tikai mēs, bet arī citi cilvēki, atbildīgie par enerģētikas politiku, saprot, ka šāds projekts ir stratēģiski nepieciešams un valstij svarīgs.”

Salmiņš ReTV Ziņām atklāj, ka esot pēdējā laikā aicināti uz sarunām valstiskā līmenī. Tiesa gan - viņš neatklāj, kurš izteicis šādu aicinājumu. “Esam saņēmuši uzaicinājumus no atbildīgajiem valstsvīriem, ierēdņiem par enerģētikas politiku, bet līdz šim esam arī bijuši kontaktā. Tas nav tā, ka kāds pēkšņi ir par mums atcerējies. Protams, ka mēs to interesi sajūtam patlaban lielāku.”

Iepriekš medijos izskanējis, ka atbalsts un īpaša interese par šo projektu ir Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un tās priekšsēdētājam Jānis Bordānam. Sociālajos medijos vakar JKP pārstāvis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans komunicēja, ka rīt šis jautājums tikšot pārrunāts Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vēl pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka, kopš viņš ir šajā amatā, ministrijas gaiteņos šis projekts neesot apspriests. Lai palielinātu enerģētisko neatkarību, ministrijā uzskata, ka ir jāmazina dabasgāzes patēriņš, jāveicina energoefektivitāte, kā arī jāizmanto jau esošā infrastruktūra. “Viens no soļiem būs dubultot caurplūdes jaudas starp Latviju un Lietuvu, lai arī nepieciešamības gadījumā spētu Inčukalnu uzpildīt, izmantojot tieši sašķidrināto dabasgāzi.”

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzīst, ka ir dzirdējis par šādu projektu, bet nav redzējis tā ekonomiskos aprēķinus un nevar spriest, vai un cik šis projekts Latvijai varētu būt izdevīgs.

Aktīvi pret šo projektu iestājas vietējie iedzīvotāji. Portālā “manabalss.lv” turpinās parakstu vākšana pret Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla būvniecību. Iemesls - negatīvā ietekme uz vidi. Turklāt - projekta virzītāji aizvien nav izstrādājuši ietekmi uz vidi novērtējumu. Tieši vides problēmas ir viens no šķēršļiem projekta īstenošanā. Tāpat piekrastes ļaudis satrauc arī drošības jautājums. “Avārijas, katastrofas. Negribas pat pieminēt, bet militāru konfliktu gadījumā šādiem bīstamiem ķīmisko vielu pārkraušanas objektiem jābūt industriālajā zonā, nevis kūrortpilsētā ar skolām un dzīvojamām mājām,” saka Juris Piziks, Piekrastes vides aizsardzības biedrības dibinātājs.

Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināļa projekta virzītāji lēš, ka tā būvniecības izmaksas varēt būt aptuveni 120 miljoni eiro. 


Foto: Freepik