Lai atbrīvotos no vielu atkarībām, nepietiek vien ar apzināšanos – man ir slimība. Tā ir grūti pārvarama tieksme, kaut arī sekas lietošanai ir acīmredzamas. Tā par savu pieredzi stāsta Jānis un Līga Skrastiņi, kuri jau kādu laiku ir nostājušis uz skaidrības ceļa. Tagad viņi šajā cīņā ar alkohola un narkotisko vielu atkarību palīdz citiem, dibinot atveseļošanās centru Raiskumā.
Recidīvs pēc recidīva, rehabilitācija pēc rehabilitācijas – tāds īsumā ir Jāņa Skrastiņa stāsts par cīņu ar atkarību. Jau pusaudža gados viņš bija stipri pieķēries alkoholam un narkotikām. Atveseļošanās centra “Sober Way” dibinātājs Jānis Skrastiņš saka: “Jau 18, 19, 20 gados man bija heroīns, amfetamīns. Tādas smagākas narkotikas. 21 gada vecumā es nonācu rehabilitācijas centrā Latvijā. Kaut ko paņēmu, kaut ko nepaņēmu, izgāju ārā, viss vairāk vai mazāk turpinājās.”
Pēc pāris gadiem Jānis pēc palīdzības vērsies vēlreiz. Vēlak viņam izdevies arī īstenot sapni – kļūt par pilotu, bet, par spīti tam, viņš atkarībā kritis atkal un atkal. “Šo visu lietošanu dēļ mani izmeta no divām aviokompānijām, es vairs nevarēju lidot. Protams, visa vainas sajūta, kauns. Tās visas sajūtas, kas iekšā maļas, neko palīdzošas nav.”
Apzinādamies, ka centieni atveseļoties ir jāturpina, Jānis devās uz rehabilitācijas centru Taizemē. Arī pēc šī kursa tomēr “norāvies”. “Tad man blakus nomira viens draugs. Tajā brīdī domāju, ka esmu viņu nogalinājis, tādēļ ka es taisīju devu, dūru.”
Pēc šī gadījuma uz Taizemi devās vēlreiz, tagad ir skaidrā jau gandrīz piecus gadus. Apguvis dažādas mentorēšanas programmas, strādājis ar atkarīgajiem. Tas vedinājis uz domām par centra izveidi. Jānis: “Sāku visiem teikt, ka es to gribu, man ir jāmeklē komanda, mājās jau man viens komandas biedrs bija – Līga.”
Līga Skrastiņa stāsta: “Es pati esmu alkoholiķe. To es sev atgādinu katru dienu. To aizmirst nedrīkst. Pārādīt to ceļu, kādu mēs esam gājuši, lai spētu kaut cik necik dzīvot tādu pilnvērtīgu dzīvi, dzīvot skaidrā.”
Vispirms pāris izveidojis vairāku cilvēku komandu. Meklējuši piemērotu vietu, veidojuši atveseļošanās programmu, piesaistot arī speciālistus. “Skatoties tādu pasaules pieredzi un runājot ar kolēģiem, daudz kur šeit ir pieejams vairāk stacionāri, vairāk atnāc ambulatori uz slimnīcu. Arī tas, ko šeit gribam, pietuvināt vairāk vietu, kas var asociēties ar mieru, jo es ļoti, ļoti ticu tam, ka videi ir ļoti spēcīga nozīme atveseļošanās procesā,” saka līdzdibinatājs, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālists Krišjānis Zaremba.
Centrs sācis darbu pirms aptuveni mēneša. Šobrīd šeit uzturas viens klients. Plānots, ka programma ilgst no viena līdz trim mēnešiem, vienlaikus “Briedīšos” dzīvo ne vairāk par 12 cilvēkiem. Atveseļošanās procesam izveidotas gan individuālas, gan grupu aktivitātes.
Līdz ar centra izveidošanu rīdzinieki Jānis un Līga arī paši pārvākušies uz dzīvi blakus centram. Uzturēšanās šeit viņiem palīdz un ik dienu atgādina – mēs esam atkarīgie.
