Atsākas aktīva Durbes jūras ērgļu ligzdas tiešsaistes vērošana

Jūras ērgļu ligzdā Durbē gaisā virmo pavasarīga romantika. Ja viss izdosies, kā ir iecerēts, jau pēc dažām nedēļām ligzdā varētu parādīties pirmā ola. Tikmēr putnu pētniekiem tiešsaistes kamerās atklājas aizvien jauna informācija par jūras ērgļu attiecībām.

Tūkstošiem putnu dzīves vērotāji visā pasaulē ar tiešraides kameras starpniecību atkal cītīgi seko līdzi notikumiem Jūras ērgļu ligzdā Durbē. Šeit turpina saimniekot Milda. nu jau viņas jaunais sirdsāķītis K kungs, kā viņu iesaukuši putnu draugi. Kā ReTV Ziņām pastāstīja ornitologs Jānis Ķuze, šobrīd viss liecina par to, ka putni rūpējas par pēcnācēju radīšanu. Ja viss izdosies, ligzdā olas varam gaidīt ap marta otrās nedēļas baigām. “Šiem putniem ir ilga perēšanas sezona, jo olas perē gandrīz 40 dienas, pēc tam trīs mēnešus putnam jāpavada ligzdā,” stāsta Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda tiešraides kameru projekta vadītājs, ornitologs.

Lai jūras ērglēni sagatavotos pirmajai ziemai, vecākiem jau laikus jāgatavojas pēcnācēju radīšanai. Kā uzsver Ķuze, šo gadu laikā, kamēr jūras ērgļus tiešsaistē novēro, secināts, ka romantika abu putnu starpā nebūt vēl negarantē, ka pēcnācēji būs. “Mums ir bijušas citus gadus situācijas, kad ligzdu apmeklē vai ir aizņēmis pāris, kas aktīvi pārojās, bet līdz olām nenonākam. Līdzīgi bija pērn ar otru ligzdu, tiešsaistes sistēmu, kas izvietota pie ligzdas Ziemeļkurzemē. Likās, ka viss notiek kā Durbes ligzdā, putni aktīvi pušķoja ligzdu, nesa pārklājumu, pārojās, bet mēs olas nesagaidījām. Šogad, iespējams, tā ligzda paliks tukša, jo - kad tur vajadzētu būt aktīvai rosībai, tur nenotiek nekas,” stāsta Jānis Ķuze.

Iemesli tam varētu būt visdažādākie – iespējams, jūras ērgļu pāris ir uzcēlis jaunu ligzdu, varbūt putni ir gājuši bojā. Kā ReTV Ziņām uzver Jānis Ķuze, tiešsaistes kameras atklāj norises dabā, šajos procesos nekādi nedrīkst iejaukties. Piemēram, notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē varam sekot līdzi jau astoņus gadus. “Ir gadi, kad tur notiek ligzdošana, ir aktīvs pāris, jaunie putni, tad pāris pazūd, tad ligzda neapdzīvota, tur parādās jauni putni, veido pāri. Tas izveidojas, tad atkal izjūk. Sākas atkal jauns meklējumu periods.”

Marta beigās Latvijas dabas fonds translācijas atjaunos arī no migrējošo putnu ligzdām. Tad tiešraidē varēsim vērot, kas notiek zivju ērgļu, melno stārķu, mazā ērgļa, vistu vanaga ligzdās. Jāpiebilst, kopumā Latvijas Dabas fonds tiešraides kameras uzstādījis desmit dažādas vietās. 


Foto: Latvijas Dabas fonds