“Atsviests par pieciem gadiem atpakaļ”. Kā EURIBOR pieaugums ietekmē kredītņēmējus

Lai bremzētu straujo inflāciju, pagājušā gada vasarā Eiropas Centrālā banka lēma paaugstināt eiro procentu likmes, kas kredītņēmējiem nozīmē ikmēneša maksājuma pieaugumu. “Luminor” bankas pētījums liecina, ka lielo izmaksu dēļ 16 procenti iedzīvotāji sākuši tērēt ietaupījumus, tikmēr citās bankās norāda, ka kopējā ietekme uz uzkrājumu apjomu šobrīd vēl nav būtiska.

“Gadiem ilgi priecājos, kā mans dilstošais hipotekārais ar katru mēnesi mazinājās. Labrīt, esmu atsviests par pieciem gadiem atpakaļ.” Šādi ieraksti sociālajos tīklos parādījās pagājušā gada rudenī, kad pirmo reizi pēc septiņu gadu pārtraukuma EURIBOR likme kļuva pozitīva. Šobrīd tā jau pārsniegusi trīs procentu atzīmi, kas atkarībā no kredīta lieluma kādam var nozīmēt tikai 20 eiro, bet citam, piemēram, par 100 000 eiro hipotekāro kredītu – vairāk nekā 600 eiro pieaugumu mēneša maksājumam.

Latvijā EURIBOR visvairāk ietekmē auto līzingu un hipotekāro kredītu, taču izmaiņas jūt arī studiju kredīta atmaksātāji. Zita Krišjānova stāsta, ka studiju kredīts jāturpina atmaksāt vēl deviņus gadus, šobrīd ikmēneša maksa pieaugusi par 30 eiro. “Pašlaik esmu pašnodarbinātā, tāpēc jādomā, kā nopelnīt vairāk, lai neizjustu to maksājumu. Ja šajā situācijā viņi kaut kā var nākt pretī un izdomāt kādu variantu, tas mums būtu ļoti pateicīgi.”

AS “SEB banka” Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs Māris Opincāns: “Daži klienti, kuriem ir finansiālās grūtības, prasa mainīt ilgtermiņa EURIBOR likmi uz īstermiņa, ir daži, kuri tieši nofiksē.”

AS “Citadele banka” Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Mūrnieks:“Pēdējos mēnešus ir dažās mājsaimniecībās novērots, ka nedaudz sāk tērēt uzkrājumus. Kopējo ietekmi uz uzkrājumu apjomu šobrīd vēl varētu vērtēt par nebūtisku, jo privātpersonu uzkrājumi visās bankās liecina, ka drošības rezervju esamība ir.”

Speciālisti stāsta, ka spriest par turpmākām EURIBOR likmes izmaiņām esot kā zīlēt kafijas biezumos, taču finanšu tirgi prognozē, ka martā tā varētu tikt paaugstināta par vēl 0.5 procentiem. Mūrnieks: “Mājsaimniecībām vajadzētu rēķināties, skatoties savus ilgtermiņa izdevumus, plānojot jaunas saistības, labāk pieņemt konservatīvu pieeju, ka procentu likmes turpmākajā gadā nesamazināsies, tādējādi sevi pasargājot no negatīviem scenārijiem.”Bankas uzsver, ka straujais procentu pieaugums mainījis arī jauno klientu paradumus. Šobrīd kredītņēmēji kļuvuši daudz piesardzīgāki un vairāk interesējas par iespējamajiem riskiem, nekā tas bijis iepriekšējos gados.