Ar moto “Zinātnes daudzveidība nākotnei'” aizvadīta pirmā attālinātā Zinātnieku nakts, kas ļāva ielūkoties zinātnes sasniegumos, kas jau mainījuši un nākotnē vēl vairāk izmainīs mūsu ikdienu. Dārzkopības institūts šoreiz iepazīstina ar spektrālo fotografēšanu, kas nākotnē ļaus lauksaimniekiem atklāt augu slimības ļoti agrīnā stadijā.

Dārzkopības institūta Ģenētikas un selekcijas nodaļas zinātniskais asistents Toms Bartulsons stāsta: “Ābolu sapuvušu mēs paši redzam, bet mums vajag atrast, kad, piemēram, uz lapām vai uz ābola parādās tās slimības izpausmes, ko cilvēks neredz. Šī metode parādīs, spēs atklāt to, ko eksperti ar trenētu aci neredz.”

Spektrālā fotografēšana attēlu sadala daudzos līmeņos, tādejādi ļaujot atlasīt vajadzīgo spektra līmeni, kurā šis izmaiņas notikušas. Pati metode gan neesot jauna, vien šoreiz zinātniekiem jāizveido atpazīšanas metode - kamerai jāiemāca atpazīt augu slimības.

Toms Bartulsons: “Hiperspektrālie attēli jau tiek izmantoti diezgan sen. Plašāk darbojas ar kosmosa datiem. Tehnoloģijām attīstoties, kameras kļuva aizvien mazākas, līdz ar to tas ienāk arī lauksaimniecībā, bioloģijā.”

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Zinātnieku nakts stends vēsta, kā attīstījušies produktu iepakojumi no senatnes līdz mūsdienām. Atklājās, ka, lai arī mūsdienās aizvien biežāk produkti tiek iepakoti dabai draudzīgā, pārstrādājamā iepakojumā, Latvijā tie, vismaz pārskatāmā nākotnē, paliks videi nedraudzīgi atkritumi.

LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava pauž: “Daudziem ir tas uzskats, ka šis ir biodegradējams, tad met zemē un dalās, bet tā nav. Visi maisiņi dalās tikai 60 grādu temperatūrā. Skandināvijā, Igaunijā ir tā sistēma jau izveidota. Latvijā, Getliņos taisa šo sistēmu, bet viņi pateica, ka šos materiālus neņems. Viņi ņems tikai bioloģiski noārdāmos materiālus. Tā situācija ir tāda, ka šobrīd vēl nav, bet drīzumā būs milzīga problēma - pēc direktīvām mēs izpildām dabai visu ļoti draudzīgi, bet atkritumu apjoms nesamazināsies.”

Attālinātajā Zinātnieku naktī izpalika dūmu mutuļi, burbuļi un sprādzieni. Katrai fakultātei tiešsaistē tika atvēlētas vien 20-30 minūtes, tomēr zinātnieki uzskata, ka tā bijusi pat, iespējams, vērtīgāka. “Es gribētu teikt, ka tas bija vairāk domāts manas paaudzes cilvēkiem. Aizdomāties par to, ka ne viss tas, ko mēs ieraugām, liekas dabai draudzīgi. Jāsāk ir ļoti izvērtēt, kurā brīdī mēs ar acīm it kā redzam to dabai draudzīgumu un kurā brīdī tas patiesībā ir dabai draudzīgums,” atzīst Sandra Muižniece-Brasava.

Attālinātā Zinātnieku nakts, kurā piedalījās aptuveni 15 augstskolas, esot bijis parāds par pagājušajā gadā nenotikušo pasākumu. Iespējams, ka jau rudenī tās atkal aicināšot interesentus, ļaujot ielūkoties zinātnieku laboratorijās un ikdienā.