Par saņemto ziņu, ka bērnam būs jāturpina mācīties attālināti, 1. klases skolnieces mamma Sigita Mazzariņa uzrakstīja vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai, Ministru kabinetam un Saeimas spīkerei. Viņa izteica priekšlikumu pagarināt brīvlaiku, mācīties vasarā klātienē. Atbilde vēl nav saņemta, un nav cerības, ka kaut kas mainīsies.
“Ļoti neapmierina šī situācija, tāpēc, ka tas nav normāli ne bērniem, ne vecākiem, ne skolotājiem. Nu, vismaz mana Kate, viņa nesaprot, kas ir mācīties no mājām. Viņai šķiet, ka tās mācības es viņai izgudroju par mocībām tagad mājās,” stāsta pirmklasnieces mamma Sigita Mazzariņa.
Tiek uzskatīts ka pirmklasnieks pats nespēj pieslēgties Zoom – esot nepieciešams, lai visu laiku ir kāds blakus. Sigita pauž: “Nezinu, vai ir vēl kāda ģimene, ļoti ceru, ka ir, kuriem nav, kas ar bērnu paliek mājās, ja vecāki aiziet uz darbu. Mums jātiek galā divatā ar tēti, tad mēs tās maiņas arī dalām. Tā jau arī nav strādāšana, jo mans darba devējs nevēlās maksāt man par to, ka es tagad mācos kopā ar savu bērnu.”
Stundas, kas notiek Zoom platformā, nereti izvēršoties par parunāšanos ar draugiem, ne mācībām. Jāpiebilst, tas, ko bērni mācījušies pirms Ziemassvētkiem, sāk aizmirsties, jo nav ierastais ritms ar atkārtošanu. Pasliktinājušās arī sekmes. Inga Rozenberga ir piecu bērnu mamma, - ja lielākie bērni paši var tikt galā, tad pirmklasniekam ir vajadzīga papildus uzmanība.
Inga Rozenberga saprot, ka viņas bērns vēlas mācīties skolā, ne mājās. “Man ir pedagoģiskā izglītība, un es saprotu, ka skola ir skola un mājas ir mājas,” viņa uzsver un turpina, “Un mamma nevar būt 37 personas vienā, un tas arī nesanāk. Es visu sakārtoju, lai es varētu iet atpakaļ darbā, bet tagad ir ļoti slikts atpakaļ kritiens bērnam.”
Katram bērnam nav sava datora vai planšetes – pauž Inga. “Tas nozīmē, ja kādam no vecākajiem brāļiem ir Zoom datorā, tad pirmklasniekam ir telefons, un tas ir traki, ļoti, ļoti traki. Viņš nekoncentrējas, neredz, nesaprot. Viņš ierauga savus klasesbiedrus, viņš domā pavisam kaut ko citu. Un tas, ko skolotāja prasa, tas ir, tautas valodā runājot, kaķim zem astes.”
Ir labi, ja ģimenē ir pieejams internets un viedierīces, lai mācību stundās piedalītos, bet ne visiem šāda iespēja ir. Sigita Mazzariņa novērojusi, ka romu bērni, kuri mācās viņas meitas klasē, nav bijuši nevienā nodarbībā. Un tas ir tikai viens piemērs.
Sigita Mazzariņa: “Tad, kad bija vecāku sapulce Zoom pirms attālinātās mācīšanas, trīs reizes varat minēt, vai šo bērnu vecāki bija Zoom tikšanās platformā. Nebija. Reizi dienā, vai nu tā ir stunda, vai konsultācija Zoom par to, kā viņiem ir gājis ar mājasdarbu izpildi, vai viss bija skaidrs. Trīs reizes atkal varat minēt, vai kaut reizi šie bērni ir bijuši. Zinātkāri, tādi bērni, kas grib mācīties, kas tiešām nāk uz skolu, tiešām mācās. Kas ir ar viņiem?”
Mammas cer, ka attālināto mācību jautājums tiks risināts reģionāli, skatoties pēc epidemioloģiskajiem rādītājiem katrā novadā, un, ja tie ir zemi, tad ļaus mazajiem atgriezties skolā.
