Atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves ir valsts drošības jautājums

Netrūks lauku skolu, kurām jau tuvākajā laikā krietns izaicinājums būs bērniem nodrošināt kādas Eiropas Savienības valodas apguvi daudzviet tik ierastās krievu valodas vietā. Risinājumus tam pamazām meklē arī Valmieras novada Rubenes pamatskolā. Direktors gan šeit norāda, lai skola nodrošinātu kvalitātīvu izglītību, pats galvenais ir skaidra un stabila sistēma.

Rubenes pamatskolā audzēkņi kā otro svešvalodu pašlaik apgūst krievu valodu. Skolas direktors Ivars Ādamsons saka, pagaidām neviens vecāks nav minējis, ka viņa bērns jau šogad varētu atteikties no krievu valodas tālākas apguves, ja Saeima par to nolems galējā lasījumā. Taču, ja tā notiktu, skolai nodrošināt citas otrās svešvalodas apguvi jau nākamajā mācību gadā būs teju neiespējami. “Bērnam piedāvājam papildus angļu valodas stundiņu. Bet vai viņš vēlēsies papildus iet pie skolotājas uz angļu valodas stundu? Es domāju, ka nē.” 

Rubenes pamatskolas direktora bažas par otrās svešvalodas pedagogu pieejamību šodien uzklausīja arī izglītības un zinātnes ministre, atzīstot, ka skolām laukos tas tiešām būs pamatīgs izaicinājums. Taču Anda Čakša uzsvēra, ka Ministru kabinetā jau pieņemtais lēmums par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves ir mūsu valsts drošības jautājums. Tāpēc līdz 2026. gadam kopīgi ir jārisina valodu pedagogu pieejamība. “Skolai ir iespēja slēgt līgumu ar kādu no kaimiņu skolām, kur ir šis valodu skolotājs. Es domāju, ka jādomā būs arī par attālinātām iespējām, kā mācīties. Protams, visi instrumenti, kā mēģinām caur stipendijām, piesaistot jau darba tirgū esošus, kas varbūt nav skolotāji, bet papildus iegūstot skolotāja kvalifikāciju, varētu kaut vai uz dažām stundām nedēļā iet skolā.”

Ādamsons: “Man īsti nepatika ministres piedāvājums, ka tas varētu notikt attālināti, jo jāņem vērā, ka tajā brīdī, kad mēs strādājam attālināti, vienalga kādam skolotājam par to būs jāsaņem maksa, viņam būs jāsēž klasē. Tad sanāks, ka mums gandrīz vai dubultā finansējums būs nepieciešams.”

Direktors min, lai piesaistītu Eiropas valodu skolotāju, nāksies sadarboties vairākām novadā esošām lauku skolām. Vien tā sākotnēji būs iespējams nodrošināt pedagogam pilvērtīgu slodzi. Tiekoties ar ministri, Rubenes skolas direktors Ivars Ādamsons arī norādīja, ka, viņaprāt, izglītībā strādājošie nemitīgi saņem aizvien jaunu un jaunu informāciju par dažādām pārmaiņam nozarē, kas rada neskaidrību un bažas. “Mēs gribam, lai sistēma ir izstrādāta, lai saprotam, uz ko mēs virzāmies. Tajā brīdī, kad zināsim, kāda ir šī sistēma, varam spriest, vai tā ir laba, vai strādā, vai tajā ir trūkumi un tie ir jānovērš.”

Savukārt Čakša pauda gandarījumu, ka Valmieras novadam ir izdevies pieņemt lēmumu par skolu tīklu savā teritorijā, paužot skaidru nostāju sabiedrībai, ka katra skola ir nozīmīga. “Lai iedzīvotājos būtu šī sapratne, ka turpmākos septiņus līdz desmit gadus būs skola, mēs droši varam laist savus bērnus.”

Tikšanās reizē izglītības un zinātnes ministre arī uzsvēra, ka aizvien turpinās darbs, lai sabalansētu pedagogu darba slodzes un atalgojumu. Šī jautājuma dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība 21. maijā plāno rīkot piketu. Čakša gan tam pamatu neredz.