“Mirdzoši putekļi”. Tas ir nosaukums desmitgadīgās skolnieces Darjas Skripkinas rakstam, ar kuru viņa uzvarējusi lielā starptautiskā jauno vides reportieru konkursā. Raksta temats – kaitējums, ko videi nodara uguņošana.
“Pirotehnikas sprādzieni atmosfērā rada oglekļa dioksīda emisijas, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Neatkarības dienā oglekļa dioksīda emisiju daudzumu var pielīdzināt daudzumam meža ugunsgrēka laikā 1093 hektāros zemes. Uz 0,4 hektāriem ir aptuveni 18 tonnas gāzes,” stāsta Darja Skripkina, Rīgas Rīnūžu vidusskolas skolniece.
Darja nolasa fragmentu no konkursā godalgotā raksta, kurā aprakstījusi uguņošanas kaitējumu videi, 2019. gadā Latvijā uzsākto parakstu vākšanu par atteikšanos no salūta un ierosinājuma iesniegšanu Saeimā. Viņa noskaidrojusi arī klasesbiedru viedokli – 70% uguņošanu tomēr atbalsta. Taču jauno vides reportieru konkursā piedalījusies visa klase. “Mani klasesbiedri piedalījās visi. Arī klasesbiedru vecāki, jo viņi mums palīdzēja aizpildīt anketu. Arī mana klases audzinātāja mums ļoti palīdzēja. Es negaidīju, ka uzvarēšu! Es biju priecīga, bet arī nedaudz uztraukusies - pēc tam, kad uzzināju, ka man vajadzēs fotografēties, vēl visādas noņemšanās,” pauž Darja Skripkina, Rīgas Rīnūžu vidusskolas skolniece.
Jauno vides reportieru konkursu rīkoja starptautisks nodibinājums “Vides izglītības fonds”. Šogad tajā piedalījās gandrīz pusmiljons dažādu valstu skolēnu un studentu vecumā līdz 25 gadiem; tika iesniegti teju 20 tūkstoši vides žurnālistikas darbu. Tas, ka tajā iesaistījās arī Rīnūžu vidusskolas bērni, nav nejaušība. “13 gadus mums ir zaļais karogs, vispār mēs esam ekoskola jau sešpadsmito gadu. Pa šo laiku mums ne tikai ir izstrādātas pamata vadlīnijas, kas atbilst ekoskolu kustībai, bet ir arī sava iekšējā filozofija,” saka Deniss Kļukins, Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors, un turpina, “man kā direktoram tas nozīmē, ka vienmēr rodas noteiktas pretrunas ar kolēģiem, ar klašu audzinātājiem, kad viņi sev grib nopirkt kādu drukāšanas iekārtu, printeri. Viņi lūdz to nopirkt, un es parasti atbildu ar “nē”.”
Rīnūžu skolas direktors pastāsta, ka skolēnu zināšanas par ekoloģiju paplašina redzesloku un ietekmē profesijas izvēli. Par vides aizsardzības jautājumiem bērni liek domāt arī pārējiem ģimenes locekļiem, bet Darjas mamma novērojusi, ka šī papildus izglītība ietekmē meitas intereses. “Jebkura papildus lieta, ko tu papildus dari, tevi ietekmē. Tu attīsties jebkurā gadījumā. Viņiem ekoskolas ietvaros plānots rūpēties par mūsu mežu, kas ir tuvumā, viņi tur regulāri uzkopj. Viņiem ir diezgan lieli plāni, kā to attīstīt,” stāsta Tatjana Skripkina, Darjas mamma.
Runājot par konkursā uzvarējušā raksta tematu, Darja nešauboties saka, ka pati būtu gatava svētkos iztikt bez uguņošanas, bet vēl nezina, ko gribētu redzēt tās vietā.
