Augšdaugavas novadam redz vairākus attīstības centra variantus

Atšķirībā no Skultes pagasta vai Varakļānu novada, Ilūkstes un Ozolnieku novadu situācijas atrisināšanai Satversmes tiesa vakar izsludinātajā nolēmumā Saeimai noteikusi termiņu - pusgads. Tas nozīmē, ka vismaz līdz tam strādās jaunievēlētās Jelgavas un Augšdaugavas novada domes. Kā jaunie un vecie deputāti un iedzīvotāji piedāvā risināt reformas kļūdu?

Ilūkstes novads ir teritoriāli lielākā pašvaldība, kuras reformēšanu Satversmes tiesa atzinusi par valsts pamatlikumam neatbilstošu. Tomēr arī Ilūkstes novada piedāvājumu - atstāt to kā atsevišķu pašvaldību - Satversmes tiesa norada. Galvenais arguments, ar ko Satversmes tiesa pamato spriedumu - jaunajā Augšdaugavas novadā, proti, ne Ilūkstes novadā, ne Daugavpils novadā nav centra. Ilūkstieši piedāvā tieši Ilūksti iekļaut reģionālo attīstības centru sarakstā.

 “Tas vairāk ir tāds politiski lobēts, un diemžēl pagaidām mums līdz šim tas nav izdevies. Bet mēs arī, kad bija debates, šai priekšvēlēšanu laikā, arī tad es uzsvēru, ka tas ir tas, pie kā tālāk strādāsim,” saka Maigurs Krievāns, Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, ievēlēts Augšdaugavas novada domē.

Dzintars Pabērzs, kas ievēlēts Augšdaugavas novada domē, pauž: “Un otrs variants, to, ko mēs tiešām negribētu, tas nozīmētu, ka mūs pievieno gan Ilūkstes novadu, gan Daugavpils novadu pie nacionālā attīstības centra.”

Daugavpils pilsētas apvienošanu ar apkārtējām lauku teritorijām negrib arī Daugavpils novadā. Viņuprāt, Ilūkste gan nav vienīgā pretendente uz reģionālā attīstības centra statusu. “Mums ir Ilūkste tai Daugavas krastā un Špoģi šai Daugavas krastā. Ja paskatāmies no pakalpojumu groza lieluma, tie paši Špoģi Višķu pagastā sniedz tādu pašu pakalpojumu grozu kā Ilūkste,” skaidro Daugavpils novada domes priekšsēdētājs, ievēlēts Augšdaugavas novada domē, Arvīds Kucins.

Arī Ilūkstes ielās satikto domas dalās. “Ilūkstē patreiz mums šeit vidusskolas ir, bet nav krājkases. Tāpat uz Daugavpili jābrauc. Tā jau skaidrs, ka mums labāk būtu Ilūkstes novads,” saka Anna.

“Es dzīvoju viena novadā, bet strādāju - otrā. Man nekādu iebildu nebija pret apvienošanos. Tā ir pilsēta, vairāk jau pilsēta nav. Bet vienalga visi ilūkstieši brauc savas darīšanas kārtot uz Daugavpili,” pauž Aina.

Lai gan kļūda jālabo Saeimai, atbildīgās komisijas vadītājs Juris Pūce gatavojas uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai rast risinājumu. Satversmes tiesa atgādina, ka reformas pamatā bija kritēriji par attīstības centra nepieciešamību katrā novadā, bet šos kritēriju no paša likuma Saeima izņēma.

Špoģu ciems, Ilūkste pilsēta vai varbūt tomēr Daugavpils? Tas tagad arī Saeimai pusgada laikā būs jāizlemj – uz kurieni vedīs visi ceļi Augšdaugavas novadā.